Horna dārzā Majoros bija sapulcējies paprāvs pulciņš skatītāju un klausītāju. Uz lielā ekrāna dienas garumā tika demonstrētas trīs mākslas filmas, tad vakarpusē skanēja pagājušā gadsimta visiem iemīļotās melodijas no Edītes Piafas, Džo Desēna un Mireijas Matjē repertuāra.
Rīga tikko nosvinēja savu 810.dzimšanas dienu ar koncertiem, tirdziņiem, bruņinieku turnīru, retro mašīnu parādi, salsas maratonu, regati, pilotu paraugdemonstrējumiem un daudz citiem saitošiem un skatītājus vilinošiem pasākumiem. Šķiet, svētku kulminācija šogad nebija vis ierastā uguņošana, kas arī gana iespaidīga, bet gan Rīgas atslēgas liešana no iepriekš lādē saziedotām atslēgām.
Apmeklējām arī Pērnavas Jaunās mākslas muzeju, kas mani piesaistīja ar iepriekš tīmeklī aprakstītu ikvasaras notikumu - starptautisku aktu izstādi. Šogad bija 18.tāda veida izstāde ar nosaukumu „Vīrietis, sieviete un elektrība”. Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti dažādās tehnikās – gleznas eļļā un akrilā, fotogrāfijas, skulptūras, audio un vizuālās performances.
Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika”. Padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova.
Godīgi sakot, galvenais iemesls, kāpēc vispār devāmies uz Tartu, bija zinātnes centra AHHAA apmeklēšana. Te ir ko darīt, pētīt, vērot gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pirmie visus rīkus pat izmēģina vēl ar lielāku aizgrābtību un neviltotu prieku par atklājumu.
Sākotnēji gribējām tikt uz tā leģendārā 1907.gadā būvētā un no ABBAs pārpirktā „Darling”, taču nemazāk feins bija gaiša koka kuģītis „Maria” (kopumā kursē četri). Biļete jeb iekāpšanas karte vienai personai maksāja Ls6. Kuģīši pa kanālu kursē katru dienu no 9:00 līdz 23:00 no maija sākuma līdz oktobra beigām, piestāj iekāpšanas vietā ar 20 minūšu intervālu.
Mani allaž ir interesējusi, ja ne gluži ceļošana laikā, tad vismaz iztēlošanās, kā konkrētā vieta izskatījusies pirms gadsimta vai diviem un kā tā varētu izskatīties nākotnē. Kādu dienu vienkārši ņēmu rokās fotoaparātu un apstaigāju centru, lai iemūžinātu dažas Rīgas ielas, ēkas un laukumus un vēlāk salīdzinātu ar Letonikas datu bāzē uzietām pagātnes fotogrāfijām. Jāsaka, atklāju daudz interesantu detaļu.
Kad nejauši uzdūros reklāmrakstam, biju patīkami pārsteigta, ka tāds pasaules mēroga dziedātājs uzstāsies tepat Latvijā un biļetes dabūnamas par nieka Ls3. Protams, tās tika nekavējoties iegādāts un sestdien vakarā devāmies uz Reņķa dārzu Ventspilī. Britu mūziķis, neskatoties uz gadiem, tikpat harizmātisks, bet ... balss pamatīgi zaudējusi jaunības gadu skanīgumu.
Galda kartes pasākumos galvenokārt nepieciešamas, lai ieviestu zināmu oragnizētību. Tās ir personisks sveiciens katram no viesiem, kā arī uzmanības un pateicības apliecinājums par ierašanos. Taču galda karte varbūt arī kā dāvana, ko var pēc svinībām katrs paņemt līdzi.
Kā jau bijām plānojuši, šodien devāmies uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Vecrīgā, lai apmeklētu Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi „No mini līdz maksi. 20. gs. 60. gadu mode”. Ļaužu nebija pārāk daudz, tāpēc visu varēja mierīgi apskatīt, izlasīt, izpētīt, safotografēt.