Mandalas vai zelta griezuma meklējumos

Žurnāla „LILIT” šī gada septembra numurā izlasīju interesantu Jevas Karabeško rakstu „Aplis, kas piepilda vēlēšanās”, kurā stāstīts par daudziem zināmu (it īpaši tiem, kas interesējas par ezotēriskām lietām)lietu, simbolu, zīmējumu – mandalu. Raksts uzrunāja, gan tāpēc, ka kādreiz pastiprināti interesējos par austrumu fen šui mācību un apkārtējās vides iekārtošanu harmonijā ar kosmosu un iekšējo pasauli, tad arī pirmo reizi saskāros ar mandalām un to dziļo enerģētisko jēgu; gan arī dalīto sajūtu ziņā – aplis kā statiska noslēgta un nemainīga forma tās statiskuma dēļ vienmēr mani ir mulsinājusi un likusi distancēti pieiet tai mandalu veidošanas lietai.

Piekrītu rakstā izteiktajai domai, ka „radot mandalu, mēs veidojam individuālu simbolu, kas atspoguļo to, kas mēs tobrīd esam. [..] Tāpēc, zīmējot mandalas, atrisinās iekšējie konflikti un kliedējas spriedze.” Simetrija, protams, ir tas, kas cilvēkam patīk, kuram gan nepatīk sakārtota, paredzama un saprotama vide, lietas vai kārtība. Mandalas saista aci arī ar krāsainību, krāsu daudzveidību un, ja tā iedziļinās pamatīgāk, tad katrai no tām ir sava simboliskā nozīme. Piemēram, dzeltenai – stabilitāte, drošība, prieks; sarkanai – mīlestība, kaisle, attīstība; brūnai – miers, drošība, labklājība; oranžai – laime, prieks, līderība utt. Zināms relaksējošs un pārdomu process norisinās zīmējot vai veidojot mandalu no smiltīm, akmeņiem, gliemežvākiem u.tml.

Kā es to izjūtu - mandalā ir hierarhija; četras debess puses; augstākais jeb dievišķais spēks; likums un kārtība pāri visam; labirints, no kura jāmeklē izeja; cilvēka veidojums, jo dabas veidojums netiecas būt perfekts, tas jau tāds ir kopš radīšanas; sarežģītība.

Negribētos piekrist rakstā izskanējušam aicinājumam katram izveidot savu mandalu, lai to izvietotu mājās pie sienas, vai ieliktu plānotājā, vai turētu uz darba galda, lai izmainītu savu dzīvi. Manuprāt, ir mazliet vairāk jāzina par šo enerģētiski spēcīgo simbolu, budisma mācību un meditācijas rituālu veidojot mandalu un pēc tam to iznīcinot. Vai skaidri zinām, kādu enerģiju vēlamies piesaistīt un kādas būs sekas, kad šī vēlēšanās materializēsies dzīvē? Turklāt mulsina apļa noslēgtā forma, kas it kā sakopo enerģiju un izstaro to cilvēkam, bet kura neplūst, nemainās , neattīstās un nerada jaunus ceļus, jaunus risinājumus un iespējas. Apli drīzāk lietotu kā mikrokosma attēlojumu, aizsardzību, pilnīguma attēlojumu, bet ne attīstības un augšupejas simbolu.

Šajā sakarā gribas oponēt un teikt, ja arī kaut ko gribat veidot un likt pie sienas savu vēlmju un sapņu realizācijai, tad lieciet proporcionālu (arī simetrisku un harmonisku) spirāli, kas veidota zelta griezumā. Enerģija tajā sākas, turpinās, attīstās un virzās uz priekšu nepārtraukti. Vienkāršoti runājot, tai nav noslēgtu malu, galu, ierobežojošu kvadrātveidīgu vai trīssturveidīgu laukumu. Turklāt lieliski, ja šo enerģiju pozitīvā domu plūdumā varam „iegriezt”, izmantojot nevis iekrāsotās smiltis (kas manī subjektīvi jau rada samākslotības un cilvēka ķermenim svešas enerģijas iespaidu), bet gan dabas elementus – oļus, ziedus, māla lauskas, zirņus, gliemežvākus u.tml.

Kas ir zelta griezums un kā tas veidojas? Tie, kuri nav iepriekš mācījušies zīmēšanu vai kompozīciju, ar zelta griezuma jēdzienu acīmredzot pirmo reizi saskārās dažus gadus atpakaļ, kad pāršalca Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” popularitātes vilnis. Tur šo jēdzienu autors aprakstīja Vitrūvija cilvēka sakarā – Leonardo da Vinči cilvēka ķermeņa skice, ievērojot un norādot uz zelta griezuma likumsakarībām augumā.

Zelta griezums jeb dievišķā proporcija ir redzama visur dabā un mūsos kā dzīvās dabas sastāvdaļā. Matemātiski to var izteikt -

  Attiecība viens pret 1,618.

Viss harmoniskais mākslā un arhitektūrā tiek veidots pietuvinot attiecības šai zelta proporcijai – sākot no antīkajām Atēnu celtnēm ar masīvajām kolonnām, visu laiku gleznotāju klasiskajiem meistardarbiem kā Mona Liza vai Pēdējais vakarēdiens u.d.c., beidzot ar mūsdienu interjeru un reklāmas plakātiem.

Līdz ar zelta griezumu nāk vēl viens jēdziens Fibonači spirāle, kas vislabāk vizuāli attēlo dievišķo proporciju. Tās visvienkāršākais piemērs dabā – gliemežvāks. Fibonači vārds matemātikā pazīstams ar skaitļu virkni – 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21 utt. Ārkārtīgi vienkārša doma - pirmie divi skaitļi ir vienādi ar 1, bet katru nākamo iegūst saskaitot divus iepriekšējos, un tā līdz bezgalībai.

Skaistuma etalons dažādos laikmetos: Ēģiptes valdniece Nefertiti, Amerikas seksapīla simbols Merlina Monro, modele no mūsdienu modes žurnāla vāka – proporcionāla un harmoniska seja un ķermenis. Zelta griezums 1,618.

Zelta griezums ir ārkārtīgi saistoša tēma, sena kā pati pasaule, bet allaž aktuāla. Tā mazliet novirze no tēmas, taču jebkurā gadījumā attīstībai vai mainībai uz pozitīvo, manuprāt, labākais simbols ir tieši spirāle, nevis noslēgts aplis. Ikviena attīstība notiek spirālveidīgi. Spirāle gan atkārto negatīvās vai pozitīvās izpausmes, bet katru reizi savādāk, pamazām tuvojoties centram, vijoties uz augšu.Mācoties no savām kļūdām mēs it kā paskatāmies atpakaļ uz savu iepriekš gūto pieredzi, bet katru reizi kļūstam nobriedušāki un vēl pieredzējušāki. Notiek atkārtošanās, bet tikai jaunā augstākā līmenī.

Zemāk skat., manuprāt, lieliskas idejas attīstības spirālēm.

Izmantotie avoti:
http://creativesagest.blogspot.com/2009/03/golden-ratio-secret-to-aesthetics.html
http://en.wikipedia.org/wiki/Golden_ratio
http://lv.wikipedia.org/wiki/Fibona%C4%8Di_skait%C4%BCi