Google.com veiksmes stāsts
Google radies no nepareizi izrunātā vārda gugols, kas ir skaitlis ar 100 nullēm. Sākotnēji google bija tikai Larry Page disertācijas tēma, tagad – uzņēmums ar 16.6 miljardu apgrozījumu un 19604 darbiniekiem.
1996. gadā Stenfordas universitātē, Larry Page meklējot tēmu disertācijai nonāca pie domas par principiāli jauna mehānisma izmantošanu informācijas meklēšanā. Doma bija sekojoša – ja no lapas A ir saite uz lapu B, tad lapa B ir vērtīgāka. Šādas atpakaļsaites backlinks [2] tiešā veidā piedalās lapas reitinga (rank) veidošanā.
Nedaudz vēlāk šim projektam pievienojās Sergey Brin.
Jāteic, ka tanī laikā jau bija vairāki meklēšanas servisi – yahoo.com, exitie.com u.c., taču visiem viņiem bija divi trūkumi:
1. Informācija tika vērtēta pēc tā, cik daudz atslēgas vārdi atkārtojas lapā
2. Lapas no augšas līdz apakšai bija nokrāmētas ar reklāmas baneriem.
Zīmīgi, ka yahoo.com radās 1994. gadā arī Stenfordas universitātē. [5] Exclite.com arī 1994. gadā un arī Stenfordas universitātē [6].
Tad nu šos divus trūkumus apņēmās labot google.com. Sākotnēji ideja par jauno meklētāju ne tuvu nelikās pievilcīga potenciāliem investoriem. Līdz ar ko pirmais google atradās Stenfordas universitātes koju istabiņā. Tiesa gan, lapas apmeklējums bija tik liels, ka universitātes administrācija palūdza apņēmīgos jauniešus nekavējoties atstāt universitātes viesmīlīgās telpas.
1997. gada 15. septembrī tika reģistrēts domēns - googe.com un nedaudz vēlāk 1998. gada 4.septembrī dibināts uzņēmums – google inc. Ar investīcijām gan nevedās. Abi jaunieši devās pie bijušā profesora David R.Cheriton ar lūgumu pēc padoma, kurš savukārt saveda topošo google ar investoru Andy Bechtolstein, un tas momentāni izrakstīja čeku uz 100’000 $. Šī un citu investoru investīciju summas sastādīja sākotnējo kapitālu – apm. 1 milj. Dolāru.
Nākošais veiksmīgs pavērsiens notika 1999. gadā, kad google dibinātāji satika potenciālo investoru John Doerr, kurš pēc neilgām pārdomām investēja uzņēmumā 12 milj. Dolārus. Šim piemēram sekoja vēl citi investori un googlei tagad bija prāvs kapitāls ~32 miljoni.
Bet.. vēl joprojām nebija izdomāts veids kā google gūs peļņu, jo abi uzņēmuma dibinātāji nevēlējās izmantot reklāmas banerus. Kā jau daudz idejas Silikona ielejā, arī ideja par reklāmu tika „nozagta” no kompānijas „IdeaLabs”.
Ideja bija sekojoša:
Ja lietotājs ievada kādu atslēgas vārdu, piemēram, „cars”, tad tiek parādīta šim atslēgas vārdam atbilstoša reklāma. Tiesa gan, reklāma ir atdalīta no meklēšanas rezultāta. Šāda veida reklāmu nosauca par AdWord. Ar šo googles triumfa gājiens vārēja sākties.
Google radies no nepareizi izrunātā vārda gugols, kas ir skaitlis 1 ar 100 nullēm (10^100). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs – Ēriks Šmits (Eric E. Schmidt), iepriekš bija Novell vadītājs. Administratīvā ēka (ēku komplekss - googleplex) atrodas ASV, Kalifornijas štatā mountvjūvā (Mountain View, California).
2007. gadā apgrozījums bija 16.6 biljoni miljardi dolāru no kuriem peļņa – 4.2 biljoni miljardi. Uzņēmumā strādā 19604 darbinieku.
Interesanti, ka blakus googleplex atrodas tādas kompānijas kā Mozilla Foundation un Microsoft Corporation’s Silicon Valley pētniecības komplekss.
Googles piedāvāto pakalpojumu / produktu klāsts:
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Google_products
Daži zīmīgi fakti par abiem dibinātājiem:
Larry Page (pilnā vārdā - Lawrence Edward Page).
Dzimis Lansingā Mičiganas štatā (Lansing, Michigan state, USA). Tēvs – datorzinātņu un mākslīgā intelekta profesors Mičiganas valsts universitātē. Neskatoties uz to, ka māte bija ebrejiete, Larry tika audzināts nereliģiskā vidē. Ieguvis bakalaura grādu datorzinātnēs Mičiganas universitāte un maģistra grādu datorzinībās – Stenfordas universitātē. [3]
Sergey Brin.
Dzimis Maskavā ebreju ģimenē. Tēvs un māte abi matemātiķi, beiguši Maskavas valsts universitāti. Ģimene emigrējusi uz ASV, kad Sergejam bija 6 gadi.
Ieguvis bakalaura grādu datorzinātnēs un matemātikā Merilindas universitātē (University of Maryland) un maģistra grādu Stenfordas universitātē. Studējis doktorantūrā, bet nav pabeidzis. [4]
Гугл - история одной загрузки (rus)
[1] http://en.wikipedia.org/wiki/Google
[2] http://en.wikipedia.org/wiki/Backlink
[3] http://en.wikipedia.org/wiki/Larry_Page
[4] http://en.wikipedia.org/wiki/Sergey_Brin
[5] http://en.wikipedia.org/wiki/Yahoo!
[6] http://en.wikipedia.org/wiki/Excite.com
Biljoni vecit, nav tada varda lv valoda... tie ir miljardi... DOHHH!!!!
Hmm.. taisnība par tiem biljoniem.
Ja amerikāņiem biljons ir tas pats, kas mums miljards (10^9; 1 000 000 000), tad Eiropā (ieskaitot Lielbritāniju) biljons ir biljons (10^12; 1 000 000 000 000).
Rakstā domāts asv biljons, kas mūsu valodā būs miljards (tik vien?)