Informācijas kvalitāte un ātrums
Jo mazāks laiks dots risku izvērtēšanai, jo pastāv lielāks risks. Bet arī lielāks ieguvums. Ja vadāties pēc principa: „Siers par velti… tikai otrai pelei”, tad laikmetā, kad informācijas apmaiņa un apstrāde mērāma mili un nano sekundēs, otrai pelei var nepalikt nekas vai arī to sagaida drošas lamatas, jo pirmā pele būs izskaitļojusi iespējamos riskus un devusies pie cita siera…
Informācija - iepriekš nezināmas ziņas (dati) par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija. Šajā gadījumā par operācijām saprot uztveri, nodošanu, pārveidošanu, glabāšanu un izmantošanu. Informācijai, atšķirībā no datiem, ir jēga.
No informācijas iegūšanas viedokļa raugoties, svarīgs ir informācijas avots, informācijas uzticība un veids kā tā tiek interpretēta. Savukārt, no informācijas tālāk izmantošanas jeb pielietošanas, svarīga ir informācijas saprotamība subjektam, kurš vēlāk uz šīs informācijas pamata pieņems lēmumu.
Attēls1. Informācija apmaiņa
Vēstījuma garums
Visierastākais vēstījumu nodošanas formāts ir valoda. Interesants fakts atklājās analizējot ASV / Japānas karu [1]. Noskaidrojās, ka viens no iemesliem, kas palīdzēja ASV gūt uzvaru ir salīdzinoši īss militāro komandu vārdu garums. Salīdzinājumā ar japāņu valodu, kur vidējais komandas vārda garums ir 10.8 simboliem, amerikāņiem tās ir vien 5.2, kas ir par 56% īsāks.
Ne mazāk interesanta ir krievu valoda. Komandu vārdu garums „parastajos apstākļos” veido 7.2 simboli, taču kritiskās situācijās tā var sarukt līdz 3.2 simboliem, liekot lietā nenormatīvo leksiku, kur vienam vārdam, kā zinām, ir vairākas nozīmes, taču īpašos apstākļos nozīme kļūst viennozīmīga :)
Komandas var aizstāt ar audiālām vai vizuālām zīmēm, pie nosacījuma, ka abām pusēm (informācijas devējam un saņēmējam) būs skaidrs šo komandu konteksts (piem., tie atradīsies vienā vidē). Taču, kā rīkoties, ja konteksts nav viennozīmīgs un informācijas saņēmējs atrodas vairāku tūkstošu kilometru attālumā?
Informācijas apstrādes laiks
Ātrākais reakcijas laiks cilvēkam ir apmēram 1 sekunde. Tas ir laiks kopš notikuma iestāšanās, tā pamanīšanas, identificēšanas un darbības. Lai nodotu šo informāciju tālāk:
- Min. 3 sekunžu laikā var uzrakstīt īsziņu vai Twitter tvītu.
- Dažu sekunžu laikā – kādam piezvanīt.
- No 1 līdz 10 minūtēm – sarakstīt postu Facebook.
- No 10 minūtēm līdz 1 stundai – sarakstīt stāstu un ievietot to ziņu portālā.
- Sākot ar vairākām stundām – sarakstīt situācijas analīzi.
Tikai nākamajā dienā notikums var tikt atspoguļots avīzē, bet pēc nedēļas vai mēneša – žurnālā. Nenoliedzami, drukātajā medijā informācija būs kvalitatīvāka, visticamāk, ka pārbaudīta un rediģēta. Bet… - post factum.
Informācijas mērķi
Informāciju, pēc tās mērķa varētu iedalīt pēc objektīviem kritērijiem – vajag reaģēt tūlīt vai var atlikt, un pēc subjektīviem – mani tas skar vai neskar.
Saliekot visu kopā, piemēram, iepazīties ar politiķa paziņojumu var arī nākošajā dienā, jo:
- Paziņojumam nav tūlītēju seku,
- Paziņojums var tikt grozīts vai atsaukts,
- Mani tas neskar.
Biržas brokeriem, kāda uzņēmuma paziņojums par situācijas ievērojamu uzlabošanos vai pasliktināšanos aktivizē gan objektīvos, gan subjektīvos kritērijus: reakcijai jābūt tūlītējai (pirkt vai pārdot), pieņemtais lēmums radīs konsekvences, kā arī pastāv konkurence un vilcināšanās nav pieņemama.
Taču, neskatoties uz uztrenēto reakciju, spēju ātri novērtēt situācija, zināšanām jomā, kāds pamanās būt ātrāks.
Algoritmu ekosistēma
Uz algoritmiem balstītā automātiskā lēmumu pieņemšana jau sen nav nekas neparasts. Piemēram, iestājoties tumsai ieslēdzas apgaismojums. Tomēr, pastāv jomas un robežskaitļi, kuri liek aizdomāties:
- Optiskais signāls no Londonas uz Ņujorku ceļo 65ms;
- Ātrākais laiks, kurā NASDAQ sistēmā tiek izpildīts darījums ir starp 1ms un 10-6s;
- Vien 760 nanosekundes nepieciešamas, lai veiktu tirdzniecības darījumu speciāli sagatavotai tirdzniecības sistēmai (hardware accelerated trading chips).
Attēls 2. Informācijas procesi
Informācija un riski
Jo mazāks laiks dots risku izvērtēšanai, jo pastāv lielāks risks. Bet arī lielāks ieguvums. Ja vadāties pēc principa: „Siers par velti… tikai otrai pelei”, tad laikmetā, kad informācijas apmaiņa un apstrāde mērāma mili un nano sekundēs, otrai pelei var nepalikt nekas vai arī to sagaida drošas lamatas, jo pirmā pele būs izskaitļojusi iespējamos riskus un devusies pie cita siera…
TEDxNewWallStreet - Sean Gourley - High frequency trading and the new algorithmic ecosystem
Atsauces:
komentāri