Zaļā dzīvesveida izaicinājumi

Stikls

Kādus pāris gadus daudzdzīvokļu mājas pagalma attālākajā stūrīti glīti sarindotas stāvēja nevis viens, bet vairāki atkritumu konteineri - sadzīves atkritumiem, papīram, plastmasai, stiklam. Atbilstoši tam, mainījās arī mūsmāju atkritumu šķirošanas ieradumi.

Saplīsa trīs litru burka. Loģiski būtu secināt, ka tas ir stikls, bet stiklam paredzētais konteinera caurums ir tik mazs, ka tajā var salādēt vien pudeles. Pēc neformālās saziņas ar Latvijas Zaļais Punkts uzzināju, ka stiklam paredzētie konteineri ir paredzēti pudelēm, bet pārējais stikls jālādē parastajā konteinerī. Kāda jēga tad šķirot?

Atkritumu šķirošanas beigas

Kādu rītu devos miskastes virzienā. Vienā rokā sadzīves atkritumu maisiņš, otrajā - iztukšota alus pudele, bet padusē saplacināta, precīzāk sakot - pa šuvēm sagriezta, kartona kaste. Pārsteigums! Ierasto atkritumu konteineru vietā tagad stāv viena liela, lielāka par cilvēka augumu, kaste ar caurumu sānos. Šķirošana beidzās. Nevarētu teikt, ka nebiju dzirdējis stāstus, ka visa tā šķirošana ir "kaķim zem astes", jo visi atkritumu konteineri mēdz tikt salādēti vienā atkritumu mašīnā. Grūti spriests par iedzīvotāju godaprātu un šķirošanas kvalitāti, man ieradums šķirot nebija apgrūtinošs. Nu jau vairāk nekā gadu viss tiek lādēts vienā konteinerī.

Pirms kāda laika uz ziņojumu dēļa kāpņu telpā ievēroju krāsainu papīra gabalu, uz kura bija lasāms ilgi gaidīts priecīgs vēstījums - tagad arī jūsu nama iedzīvotājiem ir iespēja šķirot atkritumus! Ieradums šķirot bija izčākstējis, tomēr manī mītošais mazais zaļais būtu dikti priecīgs pie šī ieraduma atgriezties.

Eju, pa gabalu skatos, kaut kā jocīgi, miskaste kā bija tā ir viena. Uz konteinera pielīmēts tas pats papīra gabals un lejā ar roku uzrakstīts - stikla šķirošanas konteiners atrodas nākošās mājas pagalmā. Ziņkārības dzīts gāju izlūkos. A, ja nu tur ir nevis viens, bet tomēr dažādiem atkritumiem paredzētie konteineri? Prātā atausa kādreiz avīzē Rēzeknes Vēstis lasītais, ka kāda nama iedzīvotāji ir sašutuši, ka "viņu" konteinerī atkritumus met arī citu māju iedzīvotāji, no kā secinu, ka tas laikam tā nebūtu pareizi stiept atkritumus uz citu "ne mūsējo" konteineri. Pa gabalu skatos - jā, stāv, tikai ne stikla, bet tas pats vecais labais zaļais pudeļu konteiners.

Dienas gaismas spuldzes

Kopš esmu pārgājis uz lādējamiem akumulatoriem, par laimi man nav ārā metamo bateriju. Bet, ja tādas būtu, esmu piefiksējis, ka lielveikalos ir šim mērķim paredzētā kastes. Tik vien, ka dodoties uz veikalu, būt jāatceras tās paņemt līdzi.

Taču no aizvēsturiskiem laikiem bija aizķērusies garās dienas gaismas spuldze. Apzinoties, ka tās satur kaitīgās vielas, miskastē tās mest nevajadzētu. Tātad nodot. Bet kur?!  Varbūt veikalā Depo? Paturot prātā šādu vajadzību, veikalā atrodu stūrīti, kurā novietota apmēram pusmetru plata kastes ar uzrakstu - spuldzēm. Hmm... bet man jau tās spuldze krietni garāka?! Dāma aiz informācijas letes, laipni paskaidro, ka šeit var nodot tikai mazās spuldzītes, bet lielām internetā jāmeklē citi pieņemšanas punkti.

Atgriežoties mājās, vēru vaļā internetu, uzmeklēju tos, kas nodarbojas ar nolietotu dienas gaismas lampu pieņemšanu. Zvanu. Savākšanas punkti ir tādās un tādās adresēs, patīkami, ka ne tikai Rīgā, bet pa visu Latviju. Brauc pakaļ, ja ir 100 un vairāk. Tiesa gan, tas bija krietnu laiku atpakaļ, bet tad par katras lampas nodošanu bija jāmaksā n santīmi. Stāsts beidzās ar to, ka aizvedu izdegušo spuldzi uz Depo un ar vienu galu iebāzu gabarītu ziņā ne pārāk piemērotajā nolietoto lampu kastē. Jāteic, ja nebūtu auto, šādu lampu nodošana būtu krietni čakarīgāka.

Medikamenti

Ar medikamentiem šķietami viss ir vienkārši, jo neizlietotos var nodot aptiekā. Medikamenti parasti vai nu tiek izlietoti, vai arī "nožuļīts" un pa kādam, kuram ir iztecējis derīguma termiņš, ielādēts kopējā miskastē. Taču radās vajadzība izrevidēt "vecmāmiņas krājumus" un tur to, ārā metamo, medikamentu savācās paliels maisiņš. Gan pudelītes, gan apsienamie un uzlīmējamie materiāli, gan tabletes, smēres un "zvaigznīte" metāla bundžiņā, apmēram divu eiro monētas platumā.

Pacilātā garastāvoklī par labi padarīto darbu un apziņu, ka atšķirībā no tiem-tur, kuri visu met miskastē, es "rīkojos pareizi", aizstiepu uz aptieku. Farmaceite, uzmetot aci atnestajam, noteica: "Pieņemam, bet medikamentiem jābūt atdalītiem no iepakojuma, proti, jāizloba katru tabletīti". Biju tik sašutis un apjucis, ka pat nepajautājos, kā rīkoties ar tinktūrām un smērēm. Izgāju ārā un visu maisiņu ielādēju pie durvīm novietotajā miskastē.

 Atvaino daba, esmu grēkojis. Ceru piedosi. Apsolu laboties.