Viss ir bezgalīgi vienkāršs un tik bezgalīgi skaists

Viņš ticēja idejai par cilvēka un dabas vienotību. Viņa stils pārsteidz, sajūsmina, izraisa sašutumu, bet noteikti neatstāj vienaldzīgu.

Viņš ticēja idejai par cilvēka un dabas vienotību. Kaut gan viņa mākslinieciskā izglītība aprobežojās ar trīs mēnešiem Vīnes mākslas akadēmijā, viņa darbi iemantojuši slavu visā pasaulē. Viņa stils pārsteidz, sajūsmina, izraisa sašutumu, bet noteikti neatstāj vienaldzīgu ar savu krāsainību, formu dažādību, neiedomājamu materiālu un detaļu kombinācijām.

Šī mākslinieka īstais vārds ir Frīdrihs Stovassers, kaut gan tagad mēs viņu pazīstam kā Hundervasseru (nomainījis 1949.gadā). Dzimis 1928.gadā Vīnē. 1948.gadā trīs mēnešus izglītojies Vīnes mākslas akadēmijā. Tātad faktiski ir autodidakts.

No 1949.-1952.gadam daudz ceļojis – Maroka, Tunisija, Parīze, Toskāna. Šie ceļojumi deva nozīmīgu pieredzi un izšķiroši ietekmēja viņa nākotnes mākslas darbus. 1951.gadā Hundertvassers iesaistījās Vīnes Mākslas klubā, kur notika viņa pirmā izstāde. Darbos dominēja abstraktas formas. 1952.gadā mākslinieks atklāja turpmāk savam stilam raksturīgās spirāles kā ekspresijas izteikšanas formu.

1959.gadā Hundertvassers bija lektors Mākslas izglītības universitātē Hamburgā. Daudzās ekspozīcijas, kailā uzruna (izgāja kails Vīnes ielās) un viņa revolucionārā ekoloģiskā ideja padarīja Hundertvasseru ļoti slavenu. Šodien viņa darbi, it īpaši arhitektūra, ir pasaulslaveni. Mākslinieks dzīvoja un strādāja Vīnē un Jaunzēlandē.

Miris 2000.gada 19.februārī uz kuģa „Karaliene Elizabete II” ar sirdstrieku. Saskaņā ar mākslinieka vēlēšanos, viņš tika apbedīts Jaunzēlandē „Laimīgās Nāves” kapos zem tulpēm.

Hundertvassera mājas Vīnē (1977-1986)

Šī gada jūlijā, esot Vīnē, devos apjūsmot Hundertvassera arhitektūru. Tā bija otrā reize, kad saskāros ar šī mākslinieka daiļradi. Kad pirmoreiz pastaigājos pa Untere Weißgerberstraße attēlā redzamās mājas spēcīgi kontrastēja ar ziemas pelēcīgo dienu, pārsteidza ar krāsu spilgtumu, kā arī ar netradicionālajām formām, detaļām – mazie lodziņi, „šķībās” sienas un grīdas, dekoratīvi stabi, kas kalpo kā visas ēkas balsti. Šovasar, kad gaisa temperatūra pusdienlaikā bija sasniegusi +42 C un saules stari dāsni apgaismoja nama fasādi, skatienam pavērās aina, kas atklāja Hundervassera filozofiju – dzīvot saskaņā ar dabu. Mājās jumtu un balkonus bagātīgi rotāja zaļi krūmi, koki, vītnes, kas tur netraucēti aug lielpilsētas vidū.

Attēlā redzamā māja ir daudzdzīvokļu nams, kur reāli mīt Vīnes iedzīvotāji. No daudzo tūristu ziņkārības nama iedzīvotāju mieru sargā durvis ar kodu atslēgām.

Hundertvassera stils daudziem tagad ir bizness. Suvenīru bodes, mākslinieka gleznu reprodukciju veikaliņi, kafejnīcas iekārtojušās krāsainajās (pat latviešu mentalitātei pārāk raibās) iekštelpās. Tur arī neiztrūkst palmu, ziedu podiņu, pundurkociņu. Nāk prātā doma, ka interjera „raibums” labi piestāv šādai videi.

Pie Hundertvassera mājas atrodas strūklaka, kur ūdenī var saskatīt 12 zodiaka zīmes un lielu čūsku, kas tās ieskauj. Strūklakas malā iebūvēts soliņš. Tās apmale salikta no mozaīkas gabaliņiem, kur starp dažādu krāsu akmentiņiem pazīd melnas lauskas ar gotu rakstības burtiem. Viss ārkārtīgi krāšņs un reizē vienkāršs, praktisks, kā teicis pats mākslinieks: „Viss ir bezgalīgi vienkāršs un tik bezgalīgi skaists”.

Lasot Hundertvassera rakstus, kur izklāstīta viņa darbu filozofija, man simpātiska likās atziņa par cilvēku un tā trim slāņiem - viņa āda, viņa apģērbs un viņa māja. Visi šie slāņi ir kopjami, zināmā mērā veidojami pēc savas izpratnes, gaumes, stila. Mākslinieks lielu vērību arhitektūrā piešķīris logiem, kurus uzskatījis par tiltu starp iekšpasauli un ārpasauli. Tie katrs vienas mājas fasādē ir „individualitāte” dažādu formu, lielumu, krāsu, izmantoto materiālu ziņā. Ne velti Hundertvassers ir apgalvojis: „Daudzi cilvēki saka, ka māja sastāv no sienām. Es saku, ka no logiem.” Savdabīgie logi ir redzami ne tikai viņa projektēto namu fasādēs, bet arī gleznās.

Būtisks ir atzinums, kuram viņš, manuprāt, ir sekojis visas savas daiļrades gaitā un kas varētu kalpot kā lielisks vadmotīvs mums, ikdienas darbu darot: „Paradīze var būt tikai veidota ar mūsu pašu rokām, ar mūsu pašu radošumu harmonijā ar dabas brīvo radošumu.”