Greisons Perijs iepazina Lielbritānijas dažādu sociālo slāņu dzīvi, lai saprastu, ko šie cilvēki pērk, ko izvēlas, kam dod priekšroku un, galvenais, ko viņi vēlas ar to pateikt apkārtējai pasaulei. Rezultātā mākslinieks pēc skicēm ar raksturīgākajiem dotā sabiedrības slāņa elementiem – krāsām, rakstiem, lietām, tipāžiem – izveidoja gobelēnus.
Labi, ka mākslinieku darbi un paši mākslinieki stāsta. Zināmā mērā es kā skatītājs, klausītājs, vērotājs nodarbojos ar pilnīgu mākslinieka ekspluatāciju. Redz’, radi un vēl izskaidro. Taču šodien skaidrs bija viens, ka no izstādes aizgāju daudz bagātāka nekā būtu aizgājusi kā vienkārša darbu vērotāja.
Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.
Meklējot dažādus materiālus par flamenko dejas soļiem un izpildījuma tehniku, uzdūros informācijai par savdabīgu modes skati. Izrādās šī gada sākumā Spānijā jau 14. reizi notika jauno mākslinieku modes festivāls SIMOF 2009, kur viss veltīts flamenko tēmai.
Festivāla dalībnieki piedalās skatē ar tērpiem, kas balstās flamenko dejotāju tērpu tradīcijās un papildināti ar novatoriskiem elementiem.Šeit mazs ieskats festivāla dalībnieku radītajās tērpu kolekcijās.
Baltā nakts Rīgā (12. - 13.septembris) šogad samērā silta (kādi 15 grādi plusā) un pilna ar ziņkārīgiem vērotājiem un laikmetīgās mākslas performancēm. Nu jau rudenīgā nakts tumsa ļauj spēlēties ar krāsainas gaismas radītajām ilūzijām un redzēt mirkšķinot ausis, jo „cilvēki, mirkšķinot acis, zaudē apmēram 23 minūtes vizuālās informācijas katru dienu”.
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.
Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu.
Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.