Parasta darba diena ofisā – telefona zvani, e-pasti, pārrunas u.tml. Te uz kopējo biroja e-pastu saņemam „nopietnu” sadarbības piedāvājumu no kompānijas TV3. No pirmā acu uzmetiena – kārtējais SPAM un jau gribu izdzēst. Taču oficiālais paraksts ar kontaktinformāciju un statistikas dati tomēr lika domāt, ka nē – „mērķtiecīgi” sūtīts sadarbības piedāvājums. Tikai rakstības stils galīgi samulsināja un zināmā mērā sagrāva priekšstatu par TV3 kā respektablu, radošu un nopietnu kompāniju.
Ko tik nevar izdomāt no ikdienā tik ierastajām un saimniecībā izmantojamajām lietām! Tad nu, mazs ieskats, pēc manām domām, veiksmīgākajos Artemija Lebedeva mākslas studijas (Студия Артемия Лебедева )darinājumos, kam galveno šarmu piešķir liela daļa veselīgas humora izjūtas, kā arī īsumā par pašu studiju.
Vakar pēc ilga laika ielogojos atkal, lai pačolētu, kas jauns. Instalēju jaunāku versiju, bet secinājums viens un tas pats – tā „elles kaste” (lasi –dators) ar savām virtuālajām pasaulēm ir baigais laika aprijējs. Ne par velti dažs labs ir burtiski pārcēlies Second Life uz dzīvi – atvēris savu veikaliņu, nodibinājis jaunas attiecības, uzbūvējis sev privātmāju.
Vācu mākslinieks Lars Štrošens, kas par savu segvārdus izmanto - „sala ar propelleri”, berlīniešiem un Berlīnes apmeklētājiem par prieku izveidojis savdabīgu, bet funkcionālu mākslas objektu – viesnīcu CITY LODGE. Katrai istabai šeit ir sava koncepcija, savs nosaukums un neatkārtojams oriģināls iekārtojums. Viesnīca uz tās apmeklētājiem atstāj sirreālu iespaidu, jo kā gan citādi varētu uztvert istabas vidū lidojošu gultu, mēbeles novietotās uz griestiem, guļamvietas zārku formā u.tml. un tā joprojām.
Kāds mans paziņa reiz teica, vijole ir instruments, kurš vienlaicīgi var gan būt jautrs, gan skumjš. Katrā ziņā neviennozīmīgs instruments. Vai nav lielāks murgs par gammā, ko spēlē uz vijoles (pie tam „netīri”)? Un vai nav lielākā bauda klausīties Vivaldi vai Ungāru rapsodiju?
Nav jēgas viņu dievināt, vajāt, pavedināt vai iegūt ar varu, viņa pati izvēlas sev partneri un tikai divvientulībā ar iecerēto atklāj savu jūtu dziļumu. Savu ķermeni viņa uzskata par vērtīgu instrumentu, kuru drīkst spēlēt vienīgi virtuozi.
Šonedēļ otrdien saņēmu telefona zvanu no Zvaigznes ABC pārstāvja ar apsveikumu, ka esmu piedalījusies konkursā un vinnējusi vairākos interneta medijos izdaudzināto Dž. Kotera un H. Ratgēbera grāmatu „Mūsu aisbergs kūst”.Grāmatā ar alegoriju palīdzību būtībā izstāstīta astoņu soļu programma sekmīgas pārmaiņas ieviešanai uzņēmumā, valstī, ģimenē, attiecībās. Lieliski parādīti dažādi cilvēku, sorry, pingvīnu rakstura tipi un rīkošanās kritiskās situācijās.Tomēr beigās tā ar kritisku aci paskatoties, man radās virkne „bet”.
Sen zināma gudrība – neskati vīru pēc cepures, bet pēc apaviem gan. Katra zinoša sieviete var pateikt, ka pirmais iespaids par vīrieti un viņa valkājamies apaviem var būt diezgan noteicošs. Jo koptākas un jo dārgākas kurpes viņš nēsā, jo sakārtotāks viņš pats un jo stabilāks un materiāli nodrošinātāks ir viņa stāvoklis. Bet kā ir ar sievietēm?
Ar šo rakstu iesāku rakstu sēriju par horoskopa zīmēm un sievietēm, kas dzimušas konkrētajā zodiakālajā ciklā. Katru mēnesi tiks apskatīta viena no divpadsmit horoskopa zīme un šajā zīmē dzimušo sieviešu daba intīmajās attiecībās.
Kad noklausījos DJ Ötzi izpildīto „Ein Stern (...der deinen Namen trägt)“, iemīlējos viņa mūzikā uzreiz un neatgriezeniski. Ja man jāpasaka, kas ir šī izpildītāja straujās popularitātes augšanas pamatā, tad viennozīmīgi tas ir viņa dziesmu „lipīgums” – noklausies un tad dungo pie sevis visu vakaru.
