Kā rakstīt tekstus mājas lapai

Atšķirībā no drukātā teksta, internetā lielākoties informācija tiek skenēta, meklējot interesējošo vai atbildi uz jautājumu. Laiks, kas atvēlēts, lai pieņemtu lēmumu, vai klikšķināt uz saiti, ir ārkārtīgi īss. Arī atverot rakstu, apmeklētājs vispirms rakstu vizuāli noskenēs un tikai tad izlems - ir vērts lasīt vai nav. Ir daži knifi, kā tekstu mājas lapā pasniegt tā, lai apmeklētājs to pamanītu.

Jau otru gadu pēc kārtas, arī šogad - 2015. gada 26. februārī Rīgā noritēja apmeklētāju ziņā iespaidīga vienas dienas konference - UX Riga. Kā liecina pats nosaukums, galvenā konferences tēma ir - interneta vietnes lietošanas ērtums jeb angļu valodā User Experience jeb UX.

Iepriekšējā gadā bija sajūta, ka beidzot "pasaule" atbraukusi uz Rīgu, lai pavēstītu, ka web lapa domāta apmeklētājam. Konference likās krietni piesātinātāka ar praktiskiem padomiem, fīčām un fiškām. Šogad konference sanāca mazliet "gaisīgāka" un no visiem UX aspektiem akcents tika likts uz kontekstu. Respektīvi, ko un cik daudz rādīt pie dažādiem nosacījumiem, piemēram, stacionāro datoru lietotājiem vai mobilajiem, lapa tiek skatīta dienā vai naktī, darba dienā vai brīvdienā utt.

Lai arī kā lapa būtu izveidota pārdomāti navigācijas un dizaina ziņā, galvenais ir saturs. Jeb kā to nodēvēja darbnīcas "Writing for Web 101" lektore Līga Lētiņa (CUBE Systems):

Saturs ir lapas karalis.

Kā rakstīt lietotājam saistošus tekstus interneta vietnei?

Tā labā ziņa -  kā "pareizi" rakstīt interneta vietnei tekstus, ir zinātniski pētīts un pamatots. Būtībā analizēti statistiskie dati, kas iegūti pētot atsevišķu apmeklētāju uzvedības modeļus. Vēl jo vairāk ir speciāli rīki, kas iestrādājami interneta vietnē un kuri uzkrāj tādu informāciju - kur atrodas peles kursors, kuras saites tiek klikšķinātas, cik tālu tiek bīdīta ritjosla utt. To apkopojot, var izdarīt secinājumus, kas lapā darbojas un kas nedarbojas.

Tā sliktā ziņa, ka internetā teksti pārsvarā tiek nevis lasīti, bet 79% gadījumu skenēti - meklējot interesējošos atslēgvārdus un enkurus. Tas saistīts gan ar ārkārtīgi lielo informācijas apjomu, gan arī to, ka atšķirībā no drukātā teksts, monitors gaismu izstaro, līdz ar to, tīri objektīvi acs spēj koncentrēties krietni īsāku laiku.

Vienai interneta vietnei tiek veltītas aptuveni 25 sekundes.

No apmeklētāja uzvedības modeļiem izriet, ka informācija tiek skenēta "F" formā. Tiek izlasīts virsraksts, katrai rindkopai sākums, apakšvirsraksts utt. Ne mazāk interesants vērojums, ka izlasot dokumenta augšu, bieži vien tiek "patīts" uz beigām. Iespējams, šādu uzvedības modeli uzspieda "klasiskās" web lapas, jo piemēram, e-veikaliem atvēruma beigās ir līdzīgās preces, bet ziņu portāliem - komentāriem. No tā jāsecina, ja saturs apmeklētājam pat šķitis interesants, tiek meklēts, kur klikšķināt tālāk.

Cik garam jābūt tekstam?

• 55 simboli virsrakstā
• 5 - 6 rindkopas
• 4 rindas rindkopā

Atšķiras arī teksta veidošanas princips. Sākumā būtu jābūt kopsavilkumam, tad papildinformācijai un tad vēsturei, saitēm, datiem. Atšķirībā no drukātiem tekstiem, interneta vietnēs nav vēlams tekstu dalīt kolonnās un līdzināt pēc abām malām.

Izskanēja interesants ieteikums:

Ja rakstāt tekstu interneta vietnei, tad pēc uzrakstīšanas to noīsiniet uz pusi.

Informācijas uztveršana

Lai informācija būtu vieglāk uztverama un līdz ar to varētu ilgāk noturēt apmeklētāja uzmanību, informāciju ir lietderīgi strukturēt - izmantot numurētos sarakstus, tabulas, citātus. Uzmanību palīdzēs noturēt arī teksts rakstīts formā "Mēs - Jums".

Svarīgi atcerēties, ka meklējot sev interesējošo informāciju, apmeklētājs neapzināti sašaurina uztveri, koncentrējot uzmanību uz konkrētiem atslēgvārdiem. Principā aptuveni nojaušot, kādai būtu jābūt sagaidāmajai informācijai.

Atslēgvārdi un profesionālais žargons

Lielā mērā profesionālā žargona lietošana vai nelietošana ir atkarīga no tā, kam vietne ir paredzēta.  Kā piemērs tika minēts nevietā lietots pareizais apzīmējums "pirmskolas izglītības iestāde", lai arī vairums apmeklētāju to gribētu meklēt kā "bērnudārzs". Tas pats ir spēkā arī attiecībā uz navigācijas saitēm. Piemēram, sarkana poga ar uzrakstu "mani dati kadastrā" ne vienmēr tiek uztverta kā saite uz "maniem īpašumiem".

Protams, šie lektores ieteikumi uzverami kā pārdomas rosinoši, nevis universālas receptes, kuras derēs visam. Ir svarīgi apzināties, kas ir apmeklētājs un kādas ir tā intereses.

Konferences materiāli būs pieejami šeit - http://www.uxriga.lv pēc 12. marta.
Tikmēr var iemest aci prezentācijas slaidos par šo tēmu - http://www.slideshare.net/kmjgardiner/writing-for-the-web-presentation-725277