Šodien nolēmu beidzot iziet cauri Itālijas fotogrāfijām, kuras tapušas pagājušā gada rudenī ceļojuma laikā pa Itālijas pilsētām. Šoreiz par galvalspilsētu Romu, Vatikānu, kāda tā atklājās ceļotāja acīm. Ceļojot grupā ir tāds mīnuss, ka tu redzi to, ko tev rāda, nevis to, ko tu varētu ieraudzīt, vienkārši pastaigājoties pa pilsētas ielām.
Braucot otrreiz uz Venēciju, mazliet māca māņticīgas bažas par to, ja atgriežas vietā, kur kādreiz ļoti patika, var iespaidu sabojāt. Bet tā nebija.
Šoreiz brauciena pa Igauniju galamērķis bija pilsēta rietumu piekrastē – Hāpsala jeb Hāpsalu (Haapsalu). Izvēlējāmies tās izslavētās dziednieciskās atmosfēras, skaistās senās koka ēku arhitektūras un jūras tuvuma dēļ.
Doma bija apmesties Igaunijas R piekrastē mājiņā ar skatu uz jūru, lai rītos atverot acis pirmais, ko ieraudzītu, būtu mierīgais jūras pelēkzilums. Uzgāju tīmeklī vietiņu ar nosaukumu „Kosmonautika”. Padomju laikos tā bija pazīstama kā leģendārais atpūtas centrs “Vzmorje”, kur atpūtās nopelniem bagātie zinātnieki un kosmonauti, arī pirmā sieviete-kosmonaute Valentīna Tereškova.
Godīgi sakot, galvenais iemesls, kāpēc vispār devāmies uz Tartu, bija zinātnes centra AHHAA apmeklēšana. Te ir ko darīt, pētīt, vērot gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pirmie visus rīkus pat izmēģina vēl ar lielāku aizgrābtību un neviltotu prieku par atklājumu.
Šeit apskatāmas krūzītes, kuras esam atveduši no dažnedažādām valstīm. Kolekcija ar katru braucienu aug augumā un kļūst arvien daudzveidīgāka. Te ir gan keramikas, gan stikla, gan porcelāna, gan koka krūzītes. Dažādu lielumu, tilpumu un formu.
Turpinot pārskatīt krājumus un saldās atmiņas, vēl četri dzērieni no trim tālajām zemēm. Noprovētie un tie, kas gaida savu kārtu.
Ja plāno doties kādā tālu zemju braucienā un prāto, ko tādu vajadzētu paņem atceļā, tā sakot, sirdij un dvēselei, lai pārvestu tās zemes garšu noprovēt arī mājiniekiem, tad labprāt padalīšos ar mūsu pieredzi no dažādu valstu ceļojumiem. Nu tā, ķeramies klāt pie mājas barčika revīzijas!
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šovakar Silvija mani atkal iepriecināja ar skaistajiem ziemeļnieciskajiem skatiem no sava Norvēģijas brauciena. Šeit atsūtītās bildes, lai varat pabaudīt skarbās Skandināvijas dabas skaistumu un, kas zin’, varbūt rast iedvesmu apceļot šo zemi un visu ieraudzīt klātienē. Manuprāt, īpaši superīgi kalnu skati, kad ielejās guļ migla.
Atklājām Ulmales upurakmeni, pie kura kādreiz pulcējušies senči. Neviegli atrodama, ne tik mistiska vieta, kā pats akmens ar bļodas diametru ap 60 cm. Sakrājies ūdens izskatījās draudīgi melns. Kaut gan esot ticējums, ka tas ārstē, instinktīvi nebija vēlēšanās tajā iemērkt rokas.