Ja atvaļinājums tikai 2 dienas... I daļa

1.maršruts, izbraukts 2008.gada jūnijā

Ja trūkst laika un enerģijas plānot tālos atpūtas brauciens un ja gribas izrauties no ierastās vides, pilsētas burzmas un nedomāt pilnīgi ne par ko, vislabākais samest ceļojumu somā nepieciešamo apģērba, kosmētikas un pārtikas minimumu un doties ceļā tepat pa Baltijas jūras piekrasti. Esam izmēģinājuši divreiz šāda veida braucienu un atpūtušies ar pilnu krūti.

Šogad maršruts (izsekošanai kartē): Rīga – Engure – Mērsrags – Roja – Kolka – Miķeļbāka – Ventspils – Užava – Jūrkalne – Alsunga – Ēdole – Kuldīga - Sabile – Kandava – Rīga.

Turpmāk par katru pieturas punktu sīkāk.

Izbraucam no Rīgas kaut kur ap 10:00 sestdienas rītā, pa Jūrmalas šoseju, tad apkārt cauri Jaunķemeriem, cauri populārajām svaigi kūpināto zivju tirdzniecības vietām – Lapmežciemu un Ragaciemu – uz Enguri.

Engure izrādās tulkojumā no lībiešu valodas nozīmē „zutis”. Šeit veca baznīca ar kapsētu apkārt, un tas viss tieši jūras krastā. Tālumā jūras zilumā baltu gulbju bari. Mols zvejniecības laivu teritorijā.

 Šodien jūra apbrīnojami mierīga. Neskatoties uz to, ka ir tikai +18, debesis pusnomākušās, ir patīkami silti

Tālāk braucot pa P131, pa kreisi var iegriezties meža ceļā, kas aizved pie Engures ezera un Engures ornitoloģiskā pētniecības centra. Šeit apskatāmas savvaļas zirgu ganības un uzkāpjams putnu novērošanas tornī.

Visnotaļ jauka pastaiga pa mežu gar ezera krastu basām kājām apmēram 3 km garumā uz vietu pusi un tikpat atpakaļ. Miers un putnu treļļi kaut kur priežu zaros.

Tālāk uz Mērsragu. Skaists, akmeņains jūras krasts, Mērsraga bāka, lielais Velna akmens.

Pa ceļam uz Roju der apstāties un apskatīt arī Kaltenes luterāņu baznīcu un Kaltenes akmeņaino piekrasti. Tur mēs šoreiz nepakavējāmies, jo bijām izstaigājuši 2 gadus atpakaļ.

Aiz Rojas pa ceļam uz Kolku noteikti ieteiktu apstāties un izstaigāt Pūrciema Balto kāpu. Varena, grezna un vienmēr par laika un cilvēka mūža īsumu atgādinoša. Pirms 7000 gadiem te bija jūra, tad senās apmetnes un tagad smilšu kalns.

Un protams, Kolka – izteiktākais un tālākais jūrā ietiecošākais zemes rags. Īsta vieta komercdarbībai – stāvvieta Ls1.00 stundā, apdrukātas krūzītes, krekliņi; un foto sesijām – it īpaši raga mierīgā puse, kas pavērsta pret Rīgas jūras līci.

Ar saknēm izrautie sagāztie koki, baltas smiltis un neparasti zilganzaļš ūdens, kas vairāk raksturīgs dienvidu jūrām nevis mūsu – vēsajai un rimtajai.

Interesanti, ka mobilajiem telefoniem atnāca paziņojumi par viesoperatoru no Igaunijas EMT. Nu gandrīz vai zvanu tarifu ziņā pabijām Igaunijā. :)

Kartē atzīmētais Lībiešu zvejnieku krasts sagādāja zināmu vilšanos. Necaurredzami meži, slikta seguma ceļi, kartē norādītā, bet dabā neesošā Laivu kapsēta Mazirbē u.tml.

Jūra šeit kā jau ārpus līča nemierīgāka, vējš spēcīgāks un asāks. Klaji krasti ar daudzajiem oļiem un gliemežvākiem. Miķeļbāka - augstākā Latvijā, izvietota 55,6 m virs jūras līmeņa. Pirmā bāka šeit atradusies jau 1884.gada, bet tagadējā stāv kopš 1957.gada.

Interesants atklājums, kas ar ceļa zīmēm nekādi nav norādīts, ir Irbenes radioteleskops. Atrodas bijušā padomju armijas militārā objekta teritorijā. Tagad šeit valda pamestība un neomulīgs spoku māju ciemats.

Betonēts ceļš ved mežā pie iespaidīgā radioteleskopa.

Antenas diametrs ir 32 m, objekta augstums – 47m. Padomju varas gados radioteleskops darbojās kā slepens pretmilitārās izlūkošanas centrs, ko izmantoja visa veida informācijas pārtveršanai no satelītpavadoņiem. Izrādās tas ir 8.lielākais visā pasaulē. 

Ne mazāk interesanta, bet maza un resna ir Ovišu bāka. Vecākā funkcionējošā bāka Latvijā kopš 1814.gada. 38 metrus augsta, sniegbalta, bet krastā aiz augstajām priežu galotnēm nepamanāma.

Šogad tieši Ovišu krastu izvēlējāmies par naktsmājām pretēji siltajai un omulīgajai piejūras viesnīcai.

Otrās dienas rītā devāmies uz Ventspili, lai iemalkotu rīta kafiju un pastaigātos pa Dienvidu molu.

Prieks, ka Latvijā ir tāda sakārtota pilsēta, atvērta, interesanta, pieejama.

Izbraucot cauri Užavai, var apskatīt arī vienu no populārajām alus darītavām „Užavas alus”. Jaunas, modernas ēkas.

Pusdienas ieturējām jaukā vietiņā „Zaķu krogs” P111 šosejas malā. Tad Jūrkalnē devāmies uz Baltijas jūras stāvkrastu.

Līdz pat 16 m augsts smilšu krasts ar gludu un oļu nosētu pludmali lejā.

Tālāk, virzoties prom no jūras krasta uz Latvijas vidieni, apskatījām Ēdoles pili un tās apkārtni.

Visilgākā, bet tomēr visuzmundrinošākā pastaiga bija pa Kuldīgu un arī pāri slavenajai Ventas rumbai. Platākais ūdenskritums Eiropā, 249m platumā un aptuveni 2 m augstumā.

Starp Rendu un Sabili apmeklējām vēl divus dabas veidojumus. Šoreiz tie saistīti ar Abavas upi – Māras kambari un Abavas rumba.

Visbeidzot mājupceļā mūs pavadīja jocīgo cilvēciņ – leļļu kolekcija pie kādas Sabiles mājas.