Neliels ieskats flamenko deju kluba DUENDE koncertā „Baile y emociones”, kas notika 2011. gada 28. maijā. Apskata pirmā daļa. Personības.
Visi flamenko fani nākamsestdien, 2011.gada 28.maijā plkst. 18:00, tiek laipni aicināti uz ikgadējo deju kluba „Duende” koncertu neatkarīgajā teātrī „Skatuve” (Maskavas iela 108/110). Koncertā uzstāsies gan „Duendes” dejotājas ar dažādu flamenko stilu izpildījumu, gan viesi no Daugavpils flamenko deju studijas, gan arī Argentīnas tango un modernās dejas izpildītāji.
Nez’ kā Francijā, Muzeju nakts rašanās šūpulī, bet Latvijā šis pasākums vienmēr iekrīt ievu un kastaņu ziedēšanas laikā. Pavasara elpa virmo gaisā un ļaužu pūļi pārvietojas pa Rīgas ielām, it īpaši pa Vecrīgu, meklējot jaunus iespaidus, jaunas pazīšanās, jaunu informāciju.
Vakar,17.aprīlī, Rīgas Kongresu nama zāle tika pieskandināta skanīgiem spāņu ritmiem. Enerģija strāvoja no katras dejotāju kustības, flamenko mūzikas un dziedājuma izpildītājiem. Spēcīga vitalitātes šalts apņēma visus klausītājus, kas ar katru priekšnesumu ar aplausiem un sajūsmas izsaucieniem aizvien dzīvāk sekoja līdzi uz skatuves notiekošajam.
Gribu padalīties ar pozitīvu pieredzi flamenko deju svārku pasūtīšanā no Spānijas. Rezultātā ietaupīju gan laiku, gan līdzekļus un mēneša laikā saņēmu kāroto mantu. Š.g. 9.februārī www.flamencista.com mājas lapā pasūtīju deju svārkus un 10.martā saņēmu paziņojumu no Latvijas Pasta, ka jāiet pakaļ sūtījumam.
Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.
Mūžsena, daudz zelēta, bet vienmēr aktuāla tēma, it īpaši sievietēm, kurām mūsdienu modes kanoni liek pastāvīgi uztraukties par slaidās līnijas saglabāšanu. Izmēģinājušas dažādas drakoniskas diētas un sapratušas, ka to iedarbība ir īslaicīga, atgriežamies pie patiesības pie ģenētiskās predisponētības un dzīvesveida. Objektīvi izvērtējot to, ko varam ietekmēt un vajag, bet par ko nevajadzētu iespringt.
Nogurušajiem no holivudiskās spozmes un dažbrīd jūtu sekluma, iesaku noskatīties kaut ko no vecajiem gabaliem. Čigānu izcelsmes franču režisora Tony Gatlif muzikāli dokumentālā filma „Latcho Drom” (1993) (čigānu valodā „Labais ceļš”). Tajā parādīts čigānu ceļš cauri dažādiem laikiem un gadalaikiem, cauri vairākām valstīm un kultūrām, sākot no Indijas līdz Spānijai, izejot cauri Ēģiptei, Turcijai, Rumānijai, Slovākijai, Ungārijai un Francijai. Katrs ceļa posms tiek izspēlēts un izdziedāts, atspoguļojot savdabīgo čigānu sadzīvi, tradīcijas, dzīves ritējumu, amatus, pasaules uztveri.
Gandrīz teātrī „Artelī” pirmdienas vakarā jeb 22.novembrī 19:00 sadarbībā ar flamenko deju klubu „Duende” tika rīkots flamenko vakars. Jāsaka vietiņa šādam vakaram ideāla, nevaru iedomāties te Rīgā labāku. Varēja baudīt Mariannas veiklos dejas soļus un Agustina samtaino balss tembru.
Pēc flamenko dzimtas koka skatoties, tangos cēlies galvenokārt no čigānu mūzikas atzara. Tas pamato asas akcentētas kustības, spalgu skanējumu un izpildījuma koncentrēšanos tieši uz ritmu, nevis uz skanējuma melodiskumu. Dziedājums vai deja parasti iesākas ar plaukstu sišanu iepriekš minētajā ritmā un seko visa izpildījuma laikā, akcentējot kulminācijas un atslābuma momentus.