No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm.
Vakar Rīgas neatkarīgā teātra "Skatuve" zālē notika flamenko deju kluba „Duende“ ikgadējais mācību gada noslēguma koncerts. Uz skatuves tika izdejoti dažādi flamenko deju paveidi – tangos, farrukas, sevillanas, alegrias, tanguillo, bulerias. Turklāt uzstāšanos darīja krāšņāku ne tikai dažādi spilgto krāsu tērpi, laba dejas tehnika un dejotāju emocionālais līdzpārdzīvojums, bet arī dažādi deju atribūti kastaņetes, vēdekļi, cepures.
Flamenko deju klubs „Duende” 2010.gada 30.maijā plkst.17:00 aicina uz teātri "Skatuve", kur notiks kluba ikgadējais koncerts, kam šogad dots nosaukums "Duende es mi vida" (Duende ir mana dzīve). Koncertā piedalīsies visu līmeņu deju grupas ar dažādu flamenko deju priekšnesumiem, kā arī aicinātie viesi.
Tā kā bija aktuāli meklēt flamenko deju tērpu un kurpes, izložņāju ne mazums tīmekļa vietņu daudz maz pazīstamās valodās. Apskatot dažādus interneta veikalus,sapratu, ka finansiāli izdevīgāks variants ir iegādāties materiālu un meklēt šuvēju tepat Latvijā. Sakarīgas skices vai piegrieznes izrādās arī nemaz nav tik viegli atrast. Rezultātā uzgāju dažas vietnes, kuras gribu ieteikt, ja arī Tev viens no vaļaspriekiem ir spāņu dejas vai dejas tērpu šūšana.
Tā droši var teikt par sievieti, kas tērpusies dizaineres Mari Cruz kleitā no jaunās 2009. – 2010.gada kolekcijas. Mani fascinēja drošie un košie krāsu salikumi, kas gan izaicina, gan harmonizē viens ar otru, gan nepārprotami uzrunā un pievērš uzmanību. Turklāt tērpi pasniegti noskaņu papildinošā vidē – dabīga tumškoka interjers, senatnīga glezna apzeltītā rāmī, baznīcas priekštelpa ar svecītēm, arābiskas raibas flīzes uz sienas, kas Spānijā un Portugālē nav retums, skats uz Seviljas vecpilsētu u.tml.
Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.
Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevillanas.
Meklējot dažādus materiālus par flamenko dejas soļiem un izpildījuma tehniku, uzdūros informācijai par savdabīgu modes skati. Izrādās šī gada sākumā Spānijā jau 14. reizi notika jauno mākslinieku modes festivāls SIMOF 2009, kur viss veltīts flamenko tēmai.
Festivāla dalībnieki piedalās skatē ar tērpiem, kas balstās flamenko dejotāju tērpu tradīcijās un papildināti ar novatoriskiem elementiem.Šeit mazs ieskats festivāla dalībnieku radītajās tērpu kolekcijās.
Ceturtdien, 10.augusta vakarā apmeklēju eksotisko deju centra Alegria atklāto stundu, kas notika E.Birznieka Upīša iela 4, Jauno Tehniķu centra zālē. Centra vadītāja Ilze zariņa iepazīstināja ar četriem deju veidiem, kurus var apgūt pie Alegria pasniedzējām, - vēderdejas, indiešu dejas, flamenko un čigānu dejas. Ilustrējot katru no deju stiliem, bija pasniedzēju priekšnesumi (skat.video).
Nu jau otro gadu pēc kārtas Madonas kultūras namā notika eksotisko deju festivāls. Koncerts sastāvēja no modernās vēderdejas sniegumiem ar zināmiem šova elementiem, haligi, saidi un oriental. Šarma bija parūpējusies par havajiešu deju stila iekļaušanu programmā. Taču atšķirībā no pagājušā gada bija vērojama zināma vienveidība, pietrūka indiešu deju, tribal dance, andalūzijas deju ritmu.
