Flamenko deju nometne Zvejniekciemā

No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm. Līdz ar latviešu dejotājām treniņos piebiedrojās arī meitenes no Lietuvas.

Nometnes dalībnieces bija apmetušās viesu namā „Aizvēji”, kur arī notika galvenā rosība. Vietiņa ar guļbaļķu mājiņām pavisam netālu no jūras. Starplaikos starp treniņiem, jaunāko un vecāko deju grupu (tas domāts ne vecuma, bet gan dejošanas stāža ziņā – no 1 līdz 7 gadiem)nodarbībām varēja doties pastaigā gar Saulkrastu jūrmalu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka laika prognoze bija pateicīga – saulains, bet ne karsts laiks.

Svētdienas vakarā Zvejniekciema kultūras nama zālē notika flamenko deju nometnes koncerts, uz kuru bija aicināti visi interesenti. Kopumā vienpadsmit uzstāšanās, kur viena no tām mūsu Spānijas skolotāju priekšnesums. Ieskatam piedāvāju dažus video ierakstus no koncerta.

Flamenko deju studijas "Duende" meiteņu priekšnesums.

Mūsu deju skolotāju no Spānijas flamenko dejotājas Francesca Grimm un perkusionista Andrej Vujicic uzstāšanās.

Kaut gan sākotnēji šaubījos, vai pēc viena gada prakses būtu vispār vērts tāda iesācēja līmenī doties mācīties pie profesionāļiem, tomēr laiks un pūliņi nebija velti. Attaisnojās šaubas par to, vai spēšu pāris nodarbību laikā apgūt jaunu horeogrāfiju, bet citādi bija ārkārtīgi interesanti un noderīgi vērot spāņu deju skolotājas atstrādātās un neierasti straujās kustības.

Atklājums un gandarījums bija piedalīšanās compas nodarbībās (ritma izplaukšķināšana un sišana ar kājām). Paskatījos uz flamenko no cita skatupunkta, sapratu, cik būtiska ir šajā dejā tieši ritma un piesitienu precizitāte un filigrānums. Šajā sakarā sāku tīmeklī meklēt par flamenko ritmu un uzdūros tam pašam pulkstenim, ko compas skolotājs Andrej Vujicic mums lika iztēloties - Flamenco Metronome Graf-Martinez.

Ritms, kas prevalē pāri melodijai. Vēlāk aprunājoties ar dažām meitenēm, pāris izteica šaubas, vai gribētu turpināt apgūt flamenko, jo tam trūkst latviešu dvēselei tik tuvo liego, lēni plūstošo, ausij patīkamo, rimto un klusi smeldzīgo melodiju. Es atkal to uztvēru kā kārtējo izaicinājumu iet tālāk un mācīties iepazīt flamenko duendi, kaut gan nevaru apzvērēt, ka izprotu vienas tādas flamenko dejotājas dvēseles kliedzienu, kas izpaužas straujumā, skaļumā un ārišķīgā jūtu pārdzīvojumā.

Dažkārt mums vienkārši jāiet pa izvēlēto ceļu, lai pārliecinātos, vai tas ir pareizs, vai tomēr svešs un ne tavs.

Dažas savas fotogrāfijas-portretējumus no nometnes flamenko nodarbībām man atsūtīja vieno no "Duendes" kluba dejotājām Anžela -