Greisons Perijs un viņa gobelēni

Par šo mākslinieku un viņa darbiem uzzināju pavisam nejauši, ieslēdzot televīzijas kanālu „24_Doc”. Tur tika demonstrēts dokumentālo filmu cikls „All in the Best Possible Taste with Grayson Perry” (2012), kur Greisons Perijs (Grayson Perry) iepazina Lielbritānijas dažādu sociālo slāņu dzīvi, lai saprastu, ko šie cilvēki pērk, ko izvēlas, kam dod priekšroku un, galvenais, ko viņi vēlas ar to pateikt apkārtējai pasaulei. Rezultātā mākslinieks pēc skicēm ar raksturīgākajiem dotā sabiedrības slāņa elementiem – krāsām, rakstiem, lietām, tipāžiem – izveidoja gobelēnus, kurus izstādīja galerijā un aicināja cilvēkus, pie kuriem viesojies, lai tie novērtē, cik precīzi viņš uztvēris konkrētā slāņa gaumi, dzīves stilu vai valdošas problēmas.

  
Foto no www.bbc.co.uk

Greisons Perijs ir britu mākslinieks (dzimis 1960.gada 24.martā), kurš plašākai publikai pazīstams kā profesionāls keramiķis un Klēra – viņa apzināti izveidotais meitenes tēls, kad viņš pārģērbjas spilgti krāsainās kleitās un apmeklē publiskos pasākumos vai piedalās TV raidījumos. Citādi viņš ir, kā pats izsakās, „vienkāršs, normāls Eseksas vīrietis" , ģimenes cilvēks (ir sieva un meita). 2003.gadā viņš saņēmis prestižo Tērnera balvu, ko Lielbritānijā  piešķir par sasniegumiem un novitāti mūsdienīgās mākslas lauciņā.

Grayson Perry, The Agony in the Car Park, 2012

Atgriežoties pie gobelēniem, kas interesanti tieši sava koncepta dēļ, jāpastāsta par to tapšanas procesu un trim sociālajiem slāņiem, ko zem savas mākslinieka lupas preparējis Greisons. Viņš veltījis gobelēnus – strādnieku šķiras gaumei, vidusšķiras gaumei un aristokrātu gaumei. Turklāt katra gobelēna detaļas koncentrējis sižetā, kas paņemts no Eiropas glezniecības klasikas vai no Bībeles.

Piemēram,  veidojot vidusšķirai veltīto gobelēnu, kurā attēlota Lielbritānijas vidusmēra pilsētiņa un nedēļas nogales pasēdēšana viesistabā, Greisons izvēlējies sižetu ar Ādama un Ievas padzīšanu no Paradīzes dārza. Simboliski parādot it kā izraušanos no strādnieku šķiras uz vidējo, no pubertātes uz pieaugušo pasauli, no masas uz individuālo.

Grayson Perry, Expulsion from Number 8 Eden Close, 2012

Katrai detaļai te ir nozīme, katra detaļa ir paņemta no kāda reāla dzīvokļa, kur viesojies Greisons, no reālas sadzīves. Vāze uz loga, pašceptās kūciņas, piemeklēts vīns svinībām, puķainās tapetes, eko pārtika uz galda, iPhone, mūzikas atskaņotājs, gleznas reprodukcija u.tml.

Mākslinieks izpētīja, ka vidusšķiras pārstāvji ar lietām, ko pērk vai izvēlas, pirmām kārtām grib akcentēt savu individualitāti un tiesības izvēlēties. Lietas galvenokārt netiek mantotas, bet piemeklētas krāmu tirgos, izpārdošanās, eko bodēs. Katrai lietai ir savs stāsts. Vai tā atvesta no ceļojuma, vai saņemta un glabāta kā mīļa dāvana, vai iegādāta nejaušu emociju iespaidā. Visas lietas tiek kombinētas diezgan eklektiski. Daudz krāsainības un rakstainības. Daudz neatkārtojamības, bet arī ļoti daudz trendīgu lietu – jaunāko marku un sēriju mobilie telefoni, televizori, planšetdatori u.tml. Vidējais slānis ļoti iespringst savas gaumes veidošanā un izkopšanā.

Pretēji ir ar aristokrātiju, kuriem, pēc Greisona domām, vispār nepastāv gaumes jēdzieni. Viņi ir piļu, muižu, zemju īpašnieki, kas nes dzimtas vārdu un slogu, ko tas uzliek. Ļoti daudz kas tiek mantots no paaudzes paaudzē vairākus gadsimtus pēc kārtas, un katrai paaudzei tik jārūpējas par putekļu notraukšanu no oriģinālgleznām, grebtām masīvkoka mēbelēm, gobelēniem, medību trofejām u.tml.

Aristokrātijas pārstāvi var atpazīt pēc ieturēta, visbiežāk vienkrāsaina apģērba pasteļtoņos, neizteiksmīgiem aksesuāriem, kuru izvēlē drīzāk seko šabloniem, bet nevis savai gaumei, diezgan vecišķām lietām. Te nav individualitātes, krāsainības, oriģinalitātes, drīzāk tradīcijas. Šī slāņa pārstāvji netiecas pirkt jaunākos zīmolus, jaudīgāko tehniku vai ātrākās automašīnas.

Grayson Perry, The Upper Class at Bay, 2012

Interesanti būtu izveidot kolāžu, kas atspoguļotu Latvijas sabiedrības sadzīves reālijas. Pieļauju, ka te lietās un to kombinācijās dominētu vēl lielāka eklektika, ņemot vērā to, ka nomainījušies vairākas politiskās iekārtas, daudz kas zudis, daudz kas pārņemts no citiem, daudz kas mēģināts saglabāt, bet aizmirst īstais konteksts. No padomju laiku šabloniskām skaidu plākšņu sekcijām, kas bija katrā tipveida dzīvoklī, līdz vecvectēva paša rokām taisītām koka kumodēm, kas tagad tiek gaismā celtas utt.

Kā izskatītos gobelēnā Latvijas vidusslāņa gaume?