Divu ģēniju mīlestība

Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kurā parādītas divu ģēniju - gleznotāja Salvadora Dalī un dzejnieka Federiko Garsija Lorka – attiecības uz 20.-30.gadu Spānijas laikmetīgā fona. Abu aktieru Robert Pattinson (Dali) un Javier Beltrán(Lorka) izjustais tēlojums nevarēja atstāt vienaldzīgu.

1922. gada septembrī Salvadors ievācās Madrides studentu mītnē, sauktā par Rezidenci. Pirmajās studiju nedēļās viņš savas kautrības dēļ vairījās no citiem Rezidences iemītniekiem, taču ar laiku parādījās draugi. Viens no tuvākajiem cilvēkiem studiju gadu sākumā bija vēlāk slavenais režisors Luis Buñuel (1900–1983) – puisis no Aragonas, kurš vienlaikus mācījās vairākās fakultātēs, labprāt nodarbojās ar sportu un nemitīgi izrādīja savu dumpiniecisko garu. Abi draugi kopā iepazina Madrides krogus un ieguva aizvien jaunus paziņas.

Tāpat kā pārējo studentu prātus, Dalī toreiz nodarbināja kāda ievērojama persona – pats slavenākais Rezidences iemītnieks, - Federico García Lorca (1898–1936). Viņš bija sešus gadus vecāks par Salvadoru un tolaik, kad abi iepazinās, jau bija publicējis savu pirmo dzejoļu grāmatu. Lorka labi spēlēja klavieres, dziedāja, bija lielisks stāstnieks un zīmētājs. Taču daži studiju biedri no dzejnieka vairījās, jo viņš bija homoseksuāls.

F. G. Lorka jau sākotnēji bija pārliecināts, ka tradicionālajai kultūrai jātuvinās populārajai. Dzejnieks kolekcionēja dziesmu tekstus, ļoti daudz tieši flamenko un čigānu dziesmu vārdus. Starp šīm dziesmām tika atrastas dažas tonadillas, bulerias, jaleos, seguidillas, kuras F.G. Lorka 1931. g. ierakstīja, uz klavierēm pavadot dziedātāju La Argentinu. Daudzi flamenko dziedātāji (Kamarons, Enrike Montoja, Karmena Linares, Enrike Morente, Lola Flores, Pata Negra, Pepa Marčena u.c.)savām dziesmām izvēlējušies tieši F. G. Lorkas dzejas tekstus.

Labirinti, ko veido laiks,
pārvēršas pīšļos.
Paliek vienīgi tuksnesis.
Sirds, alku avots,
pārvēršas pīšļos.
Rītausmas maldi un skūpsti
pārvēršas pīšļos.
Paliek vienīgi tuksnesis.
Viļņots tuksnesis.

(F. G. Lorkas dzejas fragments no spāņu valodas atdzejojis K. Skujenieks)

Lorka Rezidencē ieradās 1923. gada sākumā. Viņiem ar Dalī bija daudz kopīga – mīlestība pret dzeju, visu francisko, spāņu tautasdziesmām, pārdomas par šīs pasaules netaisnību, kā arī problēmas ar seksualitāti. Tā bija “liela draudzība”, kā viņu attiecības dēvēja pats Dalī. Ar laiku šai draudzībai parādījās tendence kļūt par kaut ko vairāk.

Lomu atveidotāji Robert Pattinson un Javier Beltrán, blakus Federiko un Slavadora foto

Filmā „Little Ashes” parādītas ainas ar Federiko atzīšanos mīlestībā Salvadoram, taču mēģinājums panākt seksuālo intimitāti abu starp izrādās neveiksmīgs. Drīz pēc tam Dali dodas uz Parīzi. Kad viņš atgriežas Spānijā, viņā jau stingri iesakņojusies savas ģenialitātes apziņa. Attiecībās starp draugiem, rodas jauns šķērslis - Gala un jaunā dzejniece Magdalena, kas izprovocē dzejnieku nodarboties ar seksu Salvadora klātbūtnē. Šī aina, manuprāt, parāda gan atšķirīgo seksualitāti, gan vienīgo abpusēji pieņemamo veidu, kā abi var vienlaicīgi izjust ķermenisko baudu.

1926. gadā Lorka nopublicēja dzejoli „Oda Salvadoram Dalī”, kas mākslinieku satrieca. Draugs neilgi pēc tam mēģināja viņu pavedināt, taču Dalī bija nepielūdzams. “Es biju ļoti uztraucies. Kaut kur dvēseles dziļumos es jutu, ka viņš ir dižs dzejnieks un ka man viņam jāvelta maza daļiņa dievišķā Dalī,” vēlāk atmiņās rakstīja mākslinieks. Taču nekas nenotika.

Dalī un Lorkas attiecības uztrauca Salvadora draugu Luisu Bunjuelu. Taču draugam nebija jāiejaucas – dzejnieku un mākslinieku izšķīra liktenis, kas katru aizveda uz savu pusi. Abi turpināja sarakstīties un pēc iespējas mēģināja arī tikties.

1935. gada rudenī Dalī un Lorka tikās Barselonā. Dzejnieks, satiekot draugu, jutās tik laimīgs, ka rīkojās sev pavisam neraksturīgi – aizbrauca līdzi Dalī uz Teragonu, pilsētu Vidusjūras piekrastē, nebrīdinājis cilvēkus, kas bija sapulcējušies uz Lorkam par godu sarīkotu koncertu. Vēlāk intervijā dzejnieks stāstīja: “Mēs esam gara līdzinieki. Lūk, pierādījums – mēs nebijām tikušies septiņus gadus, taču mūsu viedokļi joprojām sakrīt, it kā mēs nekad nebūtu pārtraukuši sarunu. Dalī ir ģēnijs!”

(Salvadora Dali glezna ‘Little Ashes’, 1927)

Tā izrādījās Lorkas un Dalī pēdējā tikšanās reize. Lorka Spānijas pilsoņu kara laikā gāja bojā, iespējams, viņu noslepkavoja nacionālistu milicijas vienība. Dzejnieka kapavieta tā arī nav zināma. Salvadors Dalī, uzzinājis šo vēsti, ilgi nespēja noticēt skumjajai ziņai. Federiko bija pats svarīgākais cilvēks Salvadora dzīvē, protams, līdz brīdim, kad parādījās Viņa – sieviete, vārdā Gala.

No kliedziena paliek vējā cipreses ēna.
Atstājiet mani šai laukā raudāt.
Pasaulē viss ir sairis.
Nav vairs nekā, tikai klusums.
Apvārsni tumšo nomaitā ugunskuri.
Es taču teicu: atstājiet mani šai laukā raudāt.

(F. G. Lorkas dzejas fragments no spāņu valodas atdzejojis K. Skujenieks)

Iesaku noskatīties iepriekš minēto mākslas filmu, kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.

Izmantotie materiāli:
http://www.flamencoriga.lv/?p=288
http://www.tvnet.lv/women/parmums/vini/article.php?id=5163914

http://www.littleashes-themovie.com
http://en.wikipedia.org/wiki/Little_Ashes

Kadri no filmas „Little Ashes” un fotogrāfijas: