Hei, vakar bija mana dzimšanas diena (neteikšu kura pēc kārtas), bet vakar bija arī vēl viena nozīmīga diena manā un Ērika dzīvē - tieši 100.diena, kad mums mājās vairs nav televizora tā klasiskajā izpratnē. Tas ir, LED ekrāns diezgan paliels mums viesistabā ir, bet tajā nemājo televīzija. Atzīšos, viena fantastiska izvēle mūsdienās.
Lietaino Lieldienu brīvdienu pelēcīgo un rimto noskaņu centāmies mazināt dodoties uz Daugavpili un baudot lielos un krāsu bagātos Marka Rotko darbus, kurus mākslas kritiķi un pats mākslinieks salīdzinājis ar tempļa sienām vai portāliem uz citu paralēlo realitāti.
Tikšanās. Klients, vārdā Ilārijs, nopēta mani ar dziļdomīgu skatienu. Tad seko kroņa frāze, kuru jau gaidīju un prātā pati ar sevi spēlēju totalizatoru – būs vai nebūs. “Ziniet, mums šī ir ļoti specifiska vakance”. Yess! Kaut jūs zinātu, cik reižu savā mūžā nācies to dzirdēt.
Sēžu un visu dienu rokos pa CV datu bāzi. Neteiksim, ka radošs darbiņš. Meklē, ver vaļā, pārskati, ver ciet. Atkal meklē, ver vaļā, pārskati, saglabā, ver ciet. Meklē, ver vaļā, pārskati, nosūti e-pastu, ver ciet. Hei, jūs tur vēl neaizmigāt? Vēl lasāt?
Lai jau notiek, ja jau viss mans brīvais un nebrīvais laiks pārņemts ar darbošanos savā uzņēmumā, tad rakstīšu par savu ikdienu. Iespējams, kādam būs interesanti palasīt insider-es stāstus par rekrutēšanas ikdienu.
Šajās brīvdienās pēc ilgiem laikiem apmeklējām Forum Cinemas, lai nobaudītu nesen klājā nākušo detektīvkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”. Filmai līdzekļi tika savākti pūļa finansējuma kampaņā un tajā nespēlē profesionāli aktieri. Neskatoties uz to visu, filma sanākusi profesionāla un garšīga. Lomu atveidotāji gana kolorīti, tāpēc vēlējos par viņiem uzzināt vairāk. Izrādās informācija oficiālajos avotos gana skopa, nācās līdzīgi kā detektīvam vākt pierādījumus pa visu plašo tīmekli.
Tieši trīs gadus atpakaļ 2015.gada 17.martā plkst. 6:45 viesnīcā Mercure Riga Centre notika Latvijā pirmā informatīvā tikšanās, kurā tika stāstīts par Business Network International organizāciju un tās darbības principiem.
Pantoņi ir ierasta lieta visiem, kuri darbojas ar kādu no grafiskajām programmām, zīmē maketus, ilustrācijas, apstrādā attēlus. Tāpat katrs sevi cienošs uzņēmums vai vismaz tā uzņēmuma mārketinga speciālists zina korporatīvos pantoņu kodus no galvas. Līdz šim nebiju sekojusi šīm oficiālajām gada krāsām, bet vadījusies pēc principa “patīk-nepatīk”, “saskaņojas-nesaskaņojas”, “nolasās-nenolasās”. Taču nekad nav par vēlu uzzināt kaut ko jaunu, vai ne?
Mūžsens jautājums – vai katram cilvēkam, katrām attiecībām ir liktenis, vai cilvēks brīvs savā izvēlē mainīt likteni, vai arī cilvēks izvēlas to, ko nevar neizvēlēties, jo tas dziļi sakņojas viņa būtībā.
Pēdējā laikā ir sanācis komunicēt ar pāris uzņēmumu biznesa vadītājiem Latvijā, kuri ir izstrādājuši un piedāvā gan fiziskajiem, gan juridiskajiem klientiem kriptovalūtas maiņas platformas. Tēma šobrīd ir top-ā. Attieksme pret to nav viennozīmīga – no klaja nolieguma līdz fanu līmenim. Taču pats galvenais, šobrīd ir daudz vairāk jautājumu un neskaidrību, nekā sapratnes. Nolēmu apkopot dažus vienkāršus skaidrojumus, kas, iespējams, Tev palīdzēs formulēt attieksmi pret šo nosacīti jauno maksāšanas līdzekli.