Tā nu reiz ir sanācis, ka biju liecinieks un pavadonis trijām dažādām redzes korekcijas operācijām. Pēdējais gadījums - katarakta, neiztika bez kurioziem, kas arī kalpoja par iemeslu šī raksta tapšanai.
Ūdensvīram dzīvē neklājas viegli, jo viņš ciena neatkarību un brīvību. Ūdensvīram ir grūti atrasties kāda pakļautībā un arīdzan sastrādāties ar kolektīvu.
Ar šo rakstu par vienu no latgaliešu nacionālās atmodas rakstniecības darbiniekiem Juri Pabērzu (1891-1961) uzsāku rakstu sēriju par Latgales dzejniekiem un viņu sacerējumiem.
Grāmatā apskatītie citāti palīdz vairāk izprast Stīvas Džobsa personību un secināt, ka būdams jauns viņš bija daudz „gaisīgāks” un tendēts uz pasaules mainīšanu, savukārt, tuvojoties dzīves norietam, atskārtis, ka pasaule ir daudz rezistentāka, un pievērsies dzīves pamatvērtībām.
Mežāžus jaunībā iedala divos tipos. Viens no tiem jau agrā bērnībā saprot, ko grib dzīvē panākt, un pārstāj būt bērns jau gandrīz piecu gadu vecumā. Bet otrs tips – kļūst pieaudzis daudz lēnāk, ir atkarīgs no vecākiem gandrīz līdz 30, 40 gadiem.
Š.g. 16.janvārī sākas jaunais mācību semestris flamenko deju studijā „Duende” (Baznīcas 31, Rīga), kas ilgs 15 nedēļas līdz aprīļa beigām. Maija pirmā nedēļa būs brīva, un pēc tās atkal notiks gatavošanās ikgadējam koncertam un, protams, uzstāšanās.
Šobrīd tiek komplektēta arī jauna iesāceju grupa, kurai būs iespējams apgūt spāņu dejas divas reizes nedēļā - pirmdienās pl. 18:00 (Flamenko dejas pamattehnika, ritms) un trešdienās pl. 18:00 (Andalūziešu deja Sevillanas). Līdzi jāņem ērts apģērbs (bikses vai gari svārki, triko tops) un kurpes ar 4-5 cm augstu stabilu papēdi, kā arī daudz pacietības un apņemšanos.
Grāmatā daudzviet uzsvērts, ka pareizas dikcijas veidošanai jāpievēršas kopš pašas bērnības, gan nesasteidzinot bērna balss attīstības procesu, gan mudinot nepārņemt nepareizas izrunas modeļus. Ar pieaugušajiem ir grūtāk, jo mums nav jāmācās no jauna runāt, bet gan jālauž gadiem izstrādājušos runas paradumus. Un vaiiii, cik tas ir sarežģīti!
Apkārtne, kuru ap sevi radām, var daudz ko pastāstīt par mums. Jo gribam vai nē, mēs neviļus vidi apkārt sev veidojam pēc sava ģīmja un līdzība. Reizēm svētīgi atraut acis no darba datora monitora un pārlaist acis savam rakstāmgaldam.
Runa ir par recepti kā Ziemassvētku dāvanu, recepti kā gleznu pie virtuves sienas. Ja ir kāda īpaši mīļa recepte ēdienam, kuru samērā bieži gatavo un kuru iemīļojuši mājinieki vai ciemiņi, tad to var ierāmēt un pakarināt virtuvē. Šādi noformēta recepte nu jau ir kā virtuves interjera sastāvdaļa , kā arī oriģināla dāvana.
Rīgā no 2.decembra līdz 15.janvārim izstaigājams Ziemassvētku egļu ceļš. Šogad apskatāmas 42 egles, sākot no pirmās, galvenās egles Doma laukumā „Romantiskās egles”, beidzot ar „Pūķa-sargātāja egli” pie Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas. Ziemassvētku egļu ceļa 2011 karti var apskatīt šeit!