Latgaliešu dzeja – Jurs Pabērzs

Ar šo rakstu par vienu no latgaliešu nacionālās atmodas rakstniecības darbiniekiem Juri Pabērzu (1891-1961) uzsāku rakstu sēriju par Latgales dzejniekiem un viņu sacerējumiem.

Par Juru Pabērzu

Juris Pabērzs dzimis 1891.gada 29.jūlijā Kalupes pagasta „Pabēržos”. Mācījies Kalupes un Arendoles pamatskolās, Pēterburgas Svētās Katrīnas baznīcas ģimnāzijā, studējis jurisprudenci Pēterburgas universitātē. No 1911.gada presē publicēti pirmie stāsti, publicistiskie raksti un dzejoļi.

1913.gadā iznāk dzejoļu krājums „Pavasara skaņas”, kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaļu dzejnieka dzejas krājums. 1923.gadā tiek izdots J.Pabērza kopoto rakstu krājums „Rūzes un ērški”.

Bijis tieslietu ministrs (no 1929.-1931.gadam un no 1940.gada - 1941.gadam), tautas labklājības ministrs (1934.gadā). 1926.gadā J.Pabērzs apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 20.gs. 80. gadu vidū Rožkalnu pagasta „Pabēžos”, Jura Pabērza dzimto māju pagalmā, uzstādīts viņam veltītais piemineklis.

Dzeja

Turpmāk daži dzejoļi no J.Pabērza darbu izlases grāmatas „Juram Pabēržam – 100. Rēzekne : Latgolas kultūras centra izdevniecība, 1992. – 50 lpp.”

Latgola

Vai zyni, draugs, kur mola breinumskaista,
Kur saile maigus dzintarstorus laista,
Kur kolni golvas laipni augšup ceļ,
Kur azari un upes viļņus veļ?

Skot, Daugava storp akmiņs krostim pylnim
Skaun Daugavpili putojūšim viļņim.
Te tūrņu krysti Dīva vōrdu pauž,
Un sērmais cītūksnis aiz myurim snauž.

Pi azarim, skot, Krōslova tur glaužās
Un Sauleskolns pi mōkūnim te laužās.
Un boltō Aglyuna tur lejā speid,
Kur azarstorpā krysta attāls sleid.

Skot tōļōk: Bukmuižas tur raibos solas,
Kur zalim krostim nasaredzi molas;
Tur tōļōk stīpās dryumi klusais syls,
Bet tōļōk – plēšās Rāznas azars zyls.

Te, skotīs, krōšņō Rēzekne; piļs drupas;
Uz kolnim, kūkūs tērptim, nomu čupas;
Pa vydu upe namiteigi trauc
Un Mōras zemes sirdei mīru jauc.

Bet tōļōk – Ludza rōmā azarmolā.
Piļs drupas skumst tur augsta kolna golā.
Te kaidreiz Brīsmeigais ir karōjis,
Tō laika smogas pādas atstōjis.

Skot apkōrt: plaši lauki, dziļas lejas.
Pa vydu strauteņš upi skaun un smejās.
Pa laukim zemnīks dorba gaitu īt,
Un meža molā ganeņš žēli dzīd.

Kad vokors nōk un apkōrt krāsla matās
Un augšā īsadag jau zvaigznes ratas, -
Pōr mežim duņūt zvonu skaņas trauc
Un nūgurušas ļaudis mīrā sauc ...

Tu zyni, draugs, cik mola šeit ir skaista,
Cik syltus saule storus te tev laista.
Tev šymā molā beja šyupuļs kōrts,
Tev dvēselē tei kvēļ kai gunis sorts.

(1913)

Pavasars

Saule sylta. Nava snīga.
Strauteņš burbuļoj un krōc.
Doba spērgst nu zīmas mīga,
Mūstās, jaunu dzeivi sōc.

Kukaini dyuc vysom molom;
Tauriņš, gaisā peļdūt, skrīn.
Bite san. Nu zīmas olom
Vysi voguleni līn.

Meži, pļovas, lejas, lauki –
Vysi zeļ un krōsā tveikst.
Vysur dzērdīs bolsi jauki,
Doba jaunā tārpā sleikst.

Skaņōs leigoj meža mola.
Putni loksta, spolgi dzīd.
Raug, tur tōļōk, pūra molā,
Kupli puryni jau zīd.

Sauleite tik meili sylda.
Gaiss tik soldons teirs un svaigs!
Vysur jautru dzeivi pylda
Jaukais pavasara laiks.

Aizamērst pat dīnas gryutas.
Sirds nu ryupem, bādom rymst.
Atspērgst nūgurušas jyutas,
Gryba dag un dūmas dzymst.

(1912)

Celinīks
(Bazn. K.Skrindas pīmiņai)

Sūlim pīkusušim, gryutim
Celinīks pa ceļu īt.
Krysts jam karojās uz kryutim;
Svīdri jam par pīri rit.

Garu ceļu jys jau gōja
Un vēļ tōlējs jōīt ir:
Tōli meklejamō mōja,
Kas nu cytom atsaškir.

Kō jys meklej? Kō tur gaida?
Kōdēļ mūkōs svīdrus lej? –
Meklej mōju, kur nav naida,
Kur tik mīrs un laime smej.

Bet jau vokors ... Mygla veļās.
Sauleite aiz meža nōc.
Mikrēslis kreit. Vēji ceļās –
Vysu reitu molu mōc.

Celinīks vys īt uz prīkšu,
Smogus sūļus lēni sper.
Gon jam šaubas grauž sirds īkšu,
Bet pi mērka tikt jys cer.

Padebeši malni taisōs,
Tyvōk maun ... Raug, vātra šņōc,
Tymsums, dryumums kūpā maisōs:
Borga auka trokōt sōc ...

Pārkyuņs grauž un zibšni laistōs.
Aukas trokoj, krōc un kauc.
Guņs un leits storp sevim saistōs,
Vīsyuls vysu apkōrt jauc ...

Celinīkam nav vairs spāka:
Vīsyuls jū gar zemi svīž.
Bet ar varu pōrcylvāka
Tōļōk īt jys sevi spīž.

Bet jō varu salauž auka.
Kreit jys, ceļās, otkol kreit ...
Vīneigs lymst uz plotō lauka –
Krystim zibšni pōr jū sleid ...

Kur tys viņa mērkis svātais? –
Palyka tys nasasnāgts! ..
Bet vai viņa nūdūms sātais
Myusu prōtūs, sirdīs dagts?

(1922)