SPĀNIJA – caurbraucot – II daļa

2008.gada oktobris

Šajā dienā atceļā no Portugāles apmeklējām uzreiz vairākas Spānijas pilsētas. Ceļš veda caur Kastīliju, kur izkaltušie lauki mijās ar zemu koku puduriem un tālumā pelēcīgs gulēja kalns.

Atklāta un pateicīga vieta saules bateriju dārziem, kas ik pa brīdim bija pamanāmi tālienē.

Uz pakalniem uzstādītie vēršu silueti liecināja par tuvākajā apkārtnē esošajām vēršu audzētavām priekš koridas cīņām.

AVILA atrodas uz viena no pauguriem. Vecpilsētu ieskauj sens aizsargmūris ar daudzajiem torņiem. Zinātāji lēš, ka tur saskaitāmi 81 lielāki un mazāki torņi.

Kā jau katrā pilsētiņā arī šajā centrālais ir tirgus laukums, kuru ieskauj mazas cafeteria un restaurante. Vienā no tādām Cafeteria El portalon iedzēru kafiju un pārliecinājos par to, ka tās apmeklētāji brīvi saņurca salvetes un sviež uz grīdas zem kājām. Interjers, apkalpošana, cenas - viss liecināja par diezgan paglaunu vietiņu, tāpēc izbrīnīja vietējo attieksme. Turklāt neviens nesteidza šīs salvetes saslaucīt. Vēlāk uzzināju, ka šādi tiek izrādīts - cik iecienīta šī vieta ir apmeklētāju vidū. Sanāk, jo vairāk zemē nomesto salvešu, jo lepnāka vieta.

ESKORIAL (Escorial) zīmīga ar karaļu ģimenes kapelu un bibliotēku, kas var sacensties par ar Vatikāna krātuvi.

Dienas otru daļu pavadījām MADRIDĒ (Madrid) – Spānijas galvaspilsētā.

Viens no mērķobjektiem, protams, bija Museo Nacional del Prado. No ārienes galīgi neizteiksmīga ēka, kas sagādāja zināmu vilšanos.

Kolekcija arī godīgi sakot nepārsteidza, jo pamatā muzejā bija apkopoti klasiķu darbi līdz 19.gs. vidum – Goija, Ticiāns, Karavadžio, Rembrants, Rubens, Rafaels u.c. Dominējošās tēmas – kristietība, augstmaņu un garīdznieku porteri, aristokrātiskās Bohēmijas ainas, klusās dabas ar vāzēm, augļiem, medījumiem.

Par pilsētas bohēmisko dabu liecināja gan daudzie mīmi un ielu mākslinieki, kas pulcējās gandrīz katrā pilsētas laukumā, gan sarkano lukturu iela, kur arī dienas vidū var sastapt nepārprotamas profesijas pārstāves, pārstāvjus un transvestītus.

No vēderpriekiem Madridē var ik uz stūra nobaudīt daudz un dažādas paeljas.

Naksnīgā pilsēta no trokšņainās dienas burzmas it kā atpūzdamās kļuva rimta un noslēpumaina. Dažādi lākturi un prožektori izgaismoja senās ēkas, pieminekļus un strūklakas.

Starp izgaismotajām skulptūrām sastapām arī populāros Servantesa (Miguel de Cervantes) radītos varoņus – donu Kihotu (Don Quijote) un Sančo Pansas.