Sirreālisms, tas esmu es!

Tā Salvadors Dalī atbildēja uz žurnālistu jautājumu kā viņš skaidrotu šo mākslas virzienu. Tur nu viņam bija pilnīga taisnība. Dalī bija viskonsekventākais sirreālisma paudējs gan savos darbos – gleznās, grafikā, rotaslietās, kino, performancēs, gan savā dzīvesveidā.

Dalī var dievināt, apbrīnot viņa darbus, viņu var nesaprast, par viņu var šausmināties, no viņa radītām scēnām var riebumā novērsties.

Viņš – XX gadsimta dārgākais mākslinieks, visizlepušākais bohēmists, ārprātīgais un ģeniālais.

Lai nu kā esot Spānijā, Katalonijā der apmeklēt Dalī teātri-muzeju viņa dzimtajā pilsētā Figuerā. Ieejas karte 10EURO.

Sīkāk par muzeju - http://www.salvador-dali.org/museus/figueres/en_index.html

Šajā mazpilsētā, kas iemantojusi pasaules uzmanību tikai pateicoties māksliniekam, 1904.gada 11.maijā piedzima Salvador Felipe Jacinto Dali. Blakus muzejam atrodas baznīca, kur Dalī krustīts stingru katolicisma tradīciju gaisotnē.

Teātrim – muzejam ir atbilstošs apzīmējums. Pārkāpjot slieksnim katrs iesaistās absurdā spēlē, kur realitātē nesavienojamais savienojams, nakts murgi iznākuši dienas gaismā, seksuālās mazvērtības kompleksi celti pjedestālā.

Guļamistaba ar skeletu stūrī, telefona klausules vietā omārs, grandiozi griestu apgleznojumi, 3 dimensiju attēli, hologrammas.

Dalī dzīve līdzinājās teātrim, performancei, bezgalīgai zemapziņas plūsmas citēšanai. Viņam vai pareizāk sakot viņiem – Dalī un viņa mūzai Galai – vajadzēja skandālu.

Viņš – astēnisks jauneklis no ģimenes ar konservatīvām katolicisma tradīcijām, spāņu dzejnieka Federiko Garsija Lorka mīļākais, bagāts gleznotājs, kurš var atļauties gleznot ar šķidru zeltu, var atļauties izmaksāt 20 000 dolāru vērtu nakti savai mūzai ar jaunu mīļāko Romeo un Džuljetas vēsturiskajā gultā Veronā.

Viņa – krievu emigrante Jeļena Djakonova – Devuļina, franču dzejnieka Pola Eliāra sieva, 10 gadus vecāka par Dalī, nespējīga dzemdēt bērnu, uzdzīvotāja un daudzu mīļāko finansiāla atbalstītāja. Viņa, kas zārkā tika guldīta sarkanā Christian Dior kleitā. Viņa – mūza, iedvesmotāja, Dalī posts un glābiņš.

Kur slēpjas Dalī ģenialitāte?

Savā „Ģēnija dienasgrāmatā” (Jumava, 1999) viņš to skaidro ar sevdabīgu metodi: „Ikviens visā pasaulē, īpaši Amerikā, grib zināt slepeno metodi, ar kuras palīdzību gūti tik lieli panākumi. Šāda metode patiešām pastāv. Tā saucas "paranoidāli kritiskā metode". Nu jau būs pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, kopš es to izgudroju un veiksmīgi lietoju, lai gan joprojām vēl nezinu, uz ko tā balstās. Vispār runa ir par vismurgaināko parādību un matēriju visstingrāko loģisko sistematizāciju, lai manas apmāti bīstamās idejas padarītu ievērojami radošākas. Šī metode darbojas tikai ar noteikumu, ka tev ir dievišķās izcelsmes maigais motors, kāda dzīvā lode, kāda Gala, - bet viņa ir viena vienīgā visā pasaulē.”

Mani tieši fascinē Dalī spēlēšanās ar skatītāju, mākslas uztvērēju. Ko jūs īsti redzat? Tās ir lūpas, bet varbūt tomēr pufīgs sarkans dīvāns? Tās ir nāsis, bet varbūt tas tomēr ir kamīns ar kvēlojošām oglēm? Skaidri zinat, ka tie ir pakāpieni, bet varbūt jūs kāpelējat pa populāras aktrises dubultzoda krunkām? Gribat ieskatīties, kas notiek šīs aktrises galvā? – Lūdzu!

Staigājot pa muzeju neviļus atceries kaut ko freidisku – sapņi, murgi, dziņu sublimācija, zemapziņas radītu tēlu kolāžas. Zināms iespaids mākslinieka daiļradē acīmredzot palicis arī no Dalī pazīšanās ar Z.Freidu.

Starp citu domās pārceļojot uz Freida dzimteni, Vīnē arī apskatāmi Dalī oriģināldarbi – Palais Surreal – Josefspaltz 5. Vieta uzejama dodoties virzienā no Staatsoper, gar Nationalbibliotek, netālu no Hofburg.

Vīnē esmu iegādājusies arī pāris labas grāmatas par Dalī ar daudzām mākslinieka darbu reprodukcijām. Interesentiem varu ieteikt Frank Weyers „Salvador Dali. Leben und Werk.” (Koln) - mākslinieka dzīvesstāsts, biogrāfiskas ziņas pretstatītas faktiem no sociālpolitiskās situācijas Eiropā, reprodukcijas. Pilnu Dalī darbu apkopojumu 2.sējumu izdevumā Robert Descharne, Gilles Neret „Salvador Dali.Gemalde.” (Taschen, Koln, 2004)

Visur Figuerā teātrī-muzejā jūtama Dalī klātbūtne. Reizēm pat liekas, ka pats mākslinieks kaut kur no mansarda vēro apmeklētājus ar zināmu smīnu uz lūpām. Tomēr mūža īslaicīgumu apliecina muzeja pagrabstāvā esošais Dalī apbedījums un piemiņas plātne.

„Kļūdas gandrīz vienmēr ir svētas savā būtībā. Nekad nemēģini tās labot. Rīkojies pretēji: nopamato tās, izproti tās līdz galam. Pēc tam tu tās spēsi cildināt.” (Salvadors Dalī. Ģēnija dienasgrāmata.)

Ekskursija Dalī muzejā: