Ceturtdien, 10.augusta vakarā apmeklēju eksotisko deju centra Alegria atklāto stundu, kas notika E.Birznieka Upīša iela 4, Jauno Tehniķu centra zālē. Centra vadītāja Ilze zariņa iepazīstināja ar četriem deju veidiem, kurus var apgūt pie Alegria pasniedzējām, - vēderdejas, indiešu dejas, flamenko un čigānu dejas. Ilustrējot katru no deju stiliem, bija pasniedzēju priekšnesumi (skat.video).
Nu jau otro gadu pēc kārtas Madonas kultūras namā notika eksotisko deju festivāls. Koncerts sastāvēja no modernās vēderdejas sniegumiem ar zināmiem šova elementiem, haligi, saidi un oriental. Šarma bija parūpējusies par havajiešu deju stila iekļaušanu programmā. Taču atšķirībā no pagājušā gada bija vērojama zināma vienveidība, pietrūka indiešu deju, tribal dance, andalūzijas deju ritmu.
Tango man asociējas ar diezgan intīmu ķermeņu saspēli. Tieši ķermeņu, nevis dvēselisku. Deju, ko izdejo uz ielas, uz bruģa, blakus kafejnīcai, blakus notekūdeņu renstelei, ziņkārīgo acu priekšā, spītējot sev, partnerim vai kādam, kas noskatās.
«Feria de Abril» — tā sauc arī pavasara svētkus, kurus ik gadu svin Spānijas dienvidu provincē Andalūzijā. Šie svētki it īpaši populāri tieši Seviļā, kur notiek flamenko ballītes veselām diennaktīm un kur visi dejo seviljanas. Tāpat tur norisinās tradicionālās vēršu cīņas un tirgošanās. Spāņu kultūra vispazīstamākajās tās izpausmēs - karstasinīga mūzika, flamenko dejas, vaļsirdīgas sarunas.
Sirtaki (συρτάκι)dauzi uztver kā neatņemamu Grieķijas simbolu un uzskata, ka tā ir grieķu tautas deja. Kaut gan šo deju labprāt mūsdienās dejo Grieķijā, izrādās, ka par tās saknēm ir maldīgs uzskats. Lai nu kā sirtaki var uzskatīt par apliecinājumu tam, ko grieķiem nozīmē deja un dejošana.
Flamenko mūzikā un dejā ir ļoti daudz improvizācijas elementu, tāpēc katrs izpildījums ir unikāls un flamenko grūti fiksēt nošu vai horeogrāfijas pierakstā. Parasti flamenko izpildīšanas māksla nododas no skolotāja māceklim treniņu un vērojumu ceļā.
Deja gan kā fiziska aktivitāte, gan kā stājas, līdzsvara un kustību attīstītāja, gan kā ķermeņa brīvības, atslābuma, ārēja un iekšēja miera radītāja. Dana (libāņu valodā „melnā pērle”) ar vēderdejām nodarbojas vairāk nekā 5 gadus. Pastāvīgi papildina zināšanas pie deju skolotājiem Ēģiptē, Grieķijā un tepat Latvijā, Rīgā. Tāpat savas zināšanas ēģiptiešu un arābu deju horeogrāfijās un prasmes parādīt dejā savu sievišķīgo valdzinājumu Dana māca, nodod citām.
Visnotaļ jauks pasākums notika š.g. 12.jūlijā Madonas kultūras namā. Deju studija „Mantigra”, sadarbībā ar Madonas pilsētas domi noorganizēja 1.Eksotiko deju festivālu.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
