Vakar,17.aprīlī, Rīgas Kongresu nama zāle tika pieskandināta skanīgiem spāņu ritmiem. Enerģija strāvoja no katras dejotāju kustības, flamenko mūzikas un dziedājuma izpildītājiem. Spēcīga vitalitātes šalts apņēma visus klausītājus, kas ar katru priekšnesumu ar aplausiem un sajūsmas izsaucieniem aizvien dzīvāk sekoja līdzi uz skatuves notiekošajam.
Gribu padalīties ar pozitīvu pieredzi flamenko deju svārku pasūtīšanā no Spānijas. Rezultātā ietaupīju gan laiku, gan līdzekļus un mēneša laikā saņēmu kāroto mantu. Š.g. 9.februārī www.flamencista.com mājas lapā pasūtīju deju svārkus un 10.martā saņēmu paziņojumu no Latvijas Pasta, ka jāiet pakaļ sūtījumam.
Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.
Gandrīz teātrī „Artelī” pirmdienas vakarā jeb 22.novembrī 19:00 sadarbībā ar flamenko deju klubu „Duende” tika rīkots flamenko vakars. Jāsaka vietiņa šādam vakaram ideāla, nevaru iedomāties te Rīgā labāku. Varēja baudīt Mariannas veiklos dejas soļus un Agustina samtaino balss tembru.
Pēc flamenko dzimtas koka skatoties, tangos cēlies galvenokārt no čigānu mūzikas atzara. Tas pamato asas akcentētas kustības, spalgu skanējumu un izpildījuma koncentrēšanos tieši uz ritmu, nevis uz skanējuma melodiskumu. Dziedājums vai deja parasti iesākas ar plaukstu sišanu iepriekš minētajā ritmā un seko visa izpildījuma laikā, akcentējot kulminācijas un atslābuma momentus.
No 26. līdz 29.augustam Zvejniekciemā notika ikgadējā flamenko deju studijas DUENDE organizētā vasaras nometne, ar iespēju satikties visām studijas dejotājām vienkopus un mācīties no viesmāksliniekiem-flamenko pasniedzējiem no Spānijas. Izmantoju iespēju divas dienas apmeklēt compas nodarbības pie perkusionista Andreja Vujicic, kā arī tangos un alegrias dejas tehnikas pie flamenko dejotājas Francescas Grimm.
Šogad jau trešo vasaru viesojāmies Madonā, kur kultūras nama telpās 31.jūlija pēcpusdienā norisinājās Eksotisko deju festivāls. Jāsaka, ar katru gadu pasākums kļūst organizētāks, daudzveidīgāks un arī apmeklētāks. Blakus tradicionālajām vēderdeju horeogrāfijām kā oriental, saidi, tribal bija skatāmi oriģināli gabali un dažādu stilu sakausējumi. Vairāki čigānu deju priekšnesumi un improvizācijas ar spāņu, marokāņu, brazīliešu, indiešu deju stiliem.
Vakar Rīgas neatkarīgā teātra "Skatuve" zālē notika flamenko deju kluba „Duende“ ikgadējais mācību gada noslēguma koncerts. Uz skatuves tika izdejoti dažādi flamenko deju paveidi – tangos, farrukas, sevillanas, alegrias, tanguillo, bulerias. Turklāt uzstāšanos darīja krāšņāku ne tikai dažādi spilgto krāsu tērpi, laba dejas tehnika un dejotāju emocionālais līdzpārdzīvojums, bet arī dažādi deju atribūti kastaņetes, vēdekļi, cepures.
Ķermeņi mijas, steidzīgi soļi iet garām, nemitīgi garām pa peļķēm, nejauši neko nepamanoši skatieni. Vai esmu viens šai pilsētā, šai pasaulē, vai arī ar mani vienmēr ir kāds, kas mani sargā? Kāds iekšējs spēks, kāda gaisma, kas ļauj kūniņai pārdzimt taurenī. To var nosaukt arī par Dievu. Kad esi atradis to sevī, iemīlējis sevi, tad vari pacelt acis uz otru un iemīlēt Dievu otrā cilvēkā. Taureņi tiecas uz gaismu, cilvēki uz mīlestību.
Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevillanas.