Tāpat kā kāzas Latgalē, tā arī pilsētas svētkus svin trīs dienas. Ludzas svētku programmu sanāca izbaudīt tikai vienu dienu, bet citādi atpūtāmies, izpriecājāmies un izpeldējāmies ezera siltajos ūdeņos pēc sirds patikas.
Jāņu brīvdienās iegriezāmies Malnavā, kas atrodas Kārsavas novadā, lai izstaigātu veco Malnavas muižas parku, atrastu Hitlera bunkurus un ielūkotos nesen durvis vērušajā Latgolys Šmakovkys dedzinātavā. Cilvēku gandrīz neviena nemanījās, acīmredzot, pateicoties karstajam un sutīgajam laikam, kā arī tā bija tieši Jāņu piektdiena un raženākie svinētāji vēl atpūtās.
Ludzas novadā pavisam ir astoņpadsmit ezeri, taču man vislabāk kopš bērnības pazīstami ir divi – Ludzas Mazais ezers un Ludzas Lielais ezers. Pēdējais pēc platības ir 17. lielākais ezers Latvijā ar 8,46 km2. Abi ezeri ir savienoti ar mazu kanālu zem tilta, kas atdala pilsētas divas daļas.
Man šis stāsts sākās agrā bērnībā, kad mēs ar tēva Žiguli braucām uz Rīgu pa tā saucamo Ostrovas šoseju. Kad mamma teica, ka drīz būs pagrieziens uz Rēzekni, es kārām acīm uzmanīgi pētīju kreiso ceļa malu, jo tur bija jāpavīd koši krāsotai skulptūrai - lapsa un dzērve. Pagājis paprāvs laiks. Par padomju laiku var lasīt kā tādu pasaku ar morāli. Šoruden nolēmām uzmeklēt šo skulptūru.
Ar padomju varu ļaudis jau bija apraduši un par "stučīšanas" tēmu, kura, lai arī saglabājās tabu statusā, šad un tad, būdami kunga prātā, mēdza patērzēt. Tā arī uzzināja, ka vietvara apmaiņā pret ziņojumiem, cik nu patiesiem, cik izdomātiem, esot apgādājusi ziņotājus ar pārtiku.
Viņiem nebija ne mājas, ne mantas, un visa viņu bagātība bija uzvelkama mugurā: viens vatenis, vienas bikses, mākslīgās ādas zābaku pāris. Reizēm pie netīrā vateņa respekta iedzīšanai tika piesprausti dažādi spoži alumīnija grabuļi, ko paši sauca par ordeņiem vai medaļām.
Gribu ieteikt pasākumu, kuru katru gadu Jāņu brīvdienu laikā cenšamies apmeklēt, tas ir Lielais latgaļu tirgus Ludzas senajā pilskalnā. Patīk gan atrašanās vieta - kalns ar seno auru, kuru ieskauj ezeri; gan laiks – šķiet tajās dienās visiem zāļu vainagiem, darinājumiem, rotām piemīt vasaras saulgriežu misticisms; gan emocionālā noskaņa. Arī šogad jau sesto reizi 21.junijā Latgales un pārnovadu amatu meistari, saimnieki , dziedātāji un dejotāji sanāks kopā, lai organizētu Lielo Latgaļu tirgu un svinētu vasaras saulgriežus. Te varēs vērot seno amatu demonstrācijas vides darbnīcās un seno latgaļu cīņas, piedalīties spēlēs un dziedāt kopā ar folkloras ansambļiem. Domājams, te būs interesanti ikvienam gan lielam, gan mazam. Pieaugušie varēs iegādāt ko gardu svētku galdam un izpriecāties, bērni izvizināties ar zirdziņiem , samīļot mājdzīvniekus vai iemācīties pīt Jāņu vainagus. Ieeja pasākumā bez maksas.
Par godu visu mīlētāju svētkiem nolēmu apkopot dzeju latgaliešu valodā. Izrādās nemaz tik viegli paveicams šis uzdevums nav. Latgaliešu dzejnieki labprāt rakstīja un raksta par tēvu zemi, valodu, dabu, māti, Dievu, bet, kad nonāk runa par jūtām, tad ir klusums vai tik tikko manāma pieskaršanās. It kā par to īsti ērti nebūtu runāt, it kā kārtīgam katolim nepienāktos un it kā neskanētu. Un tomēr ...
Rakstā apkopoju galvenās latgaliešu rakstu valodas atšķirības no latviešu valodas, kā arī minēju piemērus rakstībai latviešu un latgaliešu valodā. Galvenais vēstījums ir nevis latgaliešiem mainīt savus mutvārdu valodas ieradumus, bet gan pieturēties pie vienotas gramatikas rakstībā, lai tā būtu saprotama un apgūstama sev un citiem.
Jau piekto gadu pēc kārtas Ludzas senajā pilskalnā notika Lielais latgaļu tirgus, tradicionāli Jāņu dienas priekšvakarā. Mani noteikti tajā saista dabiskums un autentiskums gan formās, gan garšās, gan skanējumā. Viens no pozitīvākajiem veidiem, kādos var izpausties lepnums par savu zemi, novadu, savu tautu un tās dzīvesgudrību un dzīvesprieku.