Aleksandra Vasiļjeva 20.gs. 70.gadu tērpu kolekcijas izstāde „Dumpis buduārā”

Izstāde stāsta par desmitgadi, kas bija raksturīga ar ziedu bērnu jeb hipiju uzvaras gājienu, kura pamatvērtības bija brīvība, mīlestība, atklāta seksualitāte, dabiskums. Apģērbos dominē unisekss, džinsa audums, ziedu un etno rakstiem apdrukāta kokvilna, pinumi un adījumi, atteikšanās no cēlajiem metāliem rotās un aksesuāros. Iespaidīgas korķa platformenes, lielas saulesbrilles krāsainos un dekoratīvos plastikāta ietvaros (spāres stils). Etno stilu papildināja čigānu garie raibie svārki ar volāniem, salmu platmales.

Pirms devāmies uz izstādi, kura Rīgā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vēl notiek līdz 27.jūlijam, noskatījos faktiem bagāto un interesanto paša kolekcionāra un izstādes veidotāja Aleksandra Vasiļjeva stāstījumu. Iesaku:

Kolekcijas veidotājs savā stāstījumā šī laikmeta modi raksturo attiecīgi valdošajai ekonomiskajai situācijai – jo tā sliktāka un nestabilākā, jo apģērbi kļūst garāki, brīvāk krītoši un ķermeni neizceļoši. Respektīvi, sievietes un vīrieši pārāk neaizraujas ar kosmētiskām procedūrām, lieko matiņu noņemšanu vai ādas kopšanu, kur nu vēl make-up. Šim posmam raksturīgi lēti materiāli, plastmasas vai koka aksesuāri, kliedzoši šķēlumi un topless. Jo nepiespiestāk, jo labāk.

A.Vasiļjevs izstāstīja interesantu faktu par varavīksnes krāsu lietojumu adītos un pītos apģērbos, kad Lietuvā Palangā padomju laikos dzelteno, zaļo un sarkano bieži vien ieadīja ar slēptu nozīmi – toreiz neatkarību zaudējušās valsts karoga krāsas. Bet pītās somas (tarbas) atceros no savas bērnības, kam mamma pašu rokām bija uzmezglojusi. Vienīgā atšķirība, ka pie mums mezglojumus darināja rokdarbnieces mājās, bet Amerikā tos pirka modes veikalos.

Turīgāko aprindu pārstāvji atkal bija pievērsušiem afrikāņu safari jeb tā dēvētajam koloniālā stila apģērbam, kur dominējoši smilšu, brūnganie un pelēcīgie toņi. Somiņas un jostas no krokodilu un pitonu ādas.

20.gs. 70.gadu vidū pretēji dabiskajiem materiāliem un matētiem toņiem uzplaukst disko stils ar pārlieku lielo spīdīgumu zelta, sudraba un visvisādās krāsās. Vairums centās atdarināt tā laika estrādes zvaigznes zviedru grupu „ABBA” vai Jamaikas grupu „Boney M”. Pieguļošie kombinezoni, zvaigznes, apstieptas kļoša bikses, sašaurināti krekli un žaketes.

Desmit gadi noslēdz un 80.gadus iezīmē panku stils, kas radies Londonā. Viens ekspozīcijas stends pilnībā veltīts šai modei, kas ārkārtīgi krass pretstats maigajam, liriskajam, bezrūpīgajam un ziedu rakstu bagātajam hipiju stilam. Te dominē ādas apģērbs, metāliskas kniedes un ķēdes, polsteri, žiletes. Viss melnā, izņemot papagailim līdzīgo krāsaino uz augšu veidoto matu cekulu.

Jo tuvāk mūsdienām, jo kolekcijās iekļautie elementi, aksesuāri, apģērbu piegriezumi liekas tuvāki un atpazīstamāki gan vecāku garderobē, gan pašu bērnībā un jaunībā valkātie, ņemot vērā to, ka padomju laikā viss ienāca ar kādu desmit gadu laika nobīdi no apkārtējās pasaules. Ar nepacietību gaidāms 80.-90.gadu posms un tā laika mode. Domājams, tā laika lietas daudz vieglāk atrodamas un sakombinējamas izstādei no pilsētās esošajām krāmu bodēm un vintage veikaliņiem.