Govis un The Straits Ventspilī

Vakar Ventspilī ieradāmies diezgan vēlā pēcpusdienā, kad vairums „Govju parādes” apmeklētāju jau sāka izklīst. Mēs savukārt raitā solī devāmies uz informācijas telti, lai uzspētu iegūt savā īpašumā Lemberga naudiņas jeb ventus, kurus apmainīja pret visitventspils.com uzkrātajiem punktiem. Ventiem ir 100, 50, 20, 10 un 5 vienību banknotes, kuru vērtība 100 venti = Ls1.

Tad tikpat raiti izstaigājām ostas promenādi, aplūkojot un safotografējot izstādītās govis, kuru vidū vētras govs, govs-policists, zelta govs, zāļu govs, gaismas govs u.d.c. Raibas, krāsainas, sirreālas, sarkastiskas, simboliskas un kādas tik vien ne. Kopumā šī gada starptautiskās mākslas un mecenātisma projektā piedalījās 24 jaunveidotas govis.

Kā vienmēr, bija padomāts par pilsētas viesu informētību. Jau pirmajā piestāšanas vietā, tikko iebraucot Ventspilī, tirdzniecības centrā varēja paķer pastaigas karti (sagatavotas vairākās valodās), kurā bija iezīmētas visas govju atrašanās vietas. Pirmo govi sastapām turpat upītē pie strūklakas. Atmosfēriskā strūklakas govs no Igaunijas (autors Merike Estna) ganījās ūdeņu vidū un tika no visiem krastiem foto spuldžu apžilbināta.

Taču pāri ielai pļavas uzkalniņā izbrīnu radīja un uzmanību piesaistīja ne mazāk interesanta govs, kura veidota tikai no vīteņaugiem un puķēm. Tā nebija radīta mākslas projekta ietvaros, bet ir pilsētas zaļās rotas sastāvdaļa.

16:00 promenādi apstaigāja naskie kārtības sargi un steidzināja tirgotājus aizvākt savas teltis. Noklausījāmies kādas lietuviešu tirgotājas skaļos protestus, ka redz šai neļauj šepti griezt, kad promenāde vēl pilna cilvēkiem. A, licencīte ta līdz 16:00 nopirkta,  - tā atkal brašie kārtībnieki. Izrāde uz rubli! Toties latvju bāleliņi paklausīgi kravājās ar vienu acs stūrīti palūrot, vai kāda kunde vēl neuzzīmējas. Tad arī pa kluso nopārdeva mums cukurā grauzdētas, starp citu, ļoti gardas, vēl siltas mandeles.

Tad maza pastaiga pa Dienvidu molu. Druvas saldējums pludmales bodītē par Ls0,50 – 2 bumbiņas (zorte pēc izvēles) vafelē kopā ar sāļo jūras vēju izrādījās gana labs, turklāt neticami lēts rīdzinieku acīm raugoties.

Kad pusstundu ātrāk (The Straits koncerta sākums uz biļetēm norādīts 20:00) ieradāmies Reņķa dārza autostāvvietā, cilvēku bija pamaz, kas izbrīnīja, jo pagājušogad nostāvējām diezgan garā rindā pirms Pola Janga koncerta. Vietu sēdēšanai bija atliku likām. It kā visi būtu iepriekš pa e-pastu apziņoti, ka mākslinieki kāps uz skatuves stundu vēlāk. Uzstājās vietējā iesildītājgrupa Sweetwaterz. Tikmēr ļaudis pulcējās pie teltīm, kur plašā klāstā tika pārstāvēts dažādu ražotāju un veidu izlejamais alus un sidrs, latviešu nacionālais ēdiens šašliks un citas uzkodas.

Tā sēdēt sametās diezgan auksti, tāpēc nācās aizstaigāt pēc karstas kafijas un pīrādziņiem. Par laimi, ap 21:00 uz skatuves kāpa paši viesmākslinieki. Jāsaka, skaņa un izpildījums bija līmenī, patīkami klausīties. Tika atskaņotas gandrīz visas populārākās, vecās labās Dire Straits dziesmas. Pūlis, kas bija nu jau sapulcējies pie skatuves, nu jau sajūsmā svilpa, aplaudēja, filmēja un fotografēja ar dažādām ierīcēm un ilgi nelaida mūziķus prom no skatuves.

Kad, koncertam beidzoties, izkļuvu ārā no pūļa, atskārtu, ka Reņķa dārzs ietinies baltā un gandrīz necaurredzamā miglā. Līdz ar to nakts bija gaiša, gaiša, kaut arī atceļš uz Rīgu diezgan nogurdinošs.