Trušu izstāde Dabas muzejā

Šodien Dabas muzeja 2.stāvā apmeklējām no 24. līdz 28.februārim atvērto ikgadējo trušu un citu mājas mīluļu izstādi, kuru organizēja Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrību „Trusis un citi”. Zāli, kur notika izstāde, varēja nemaldīgi sameklēt ne tikai pēc norādēm, bet arī pēc gaisā virmojošās smakas. Apskatījām, sabildējām un safilmējām visus izstādes subjektus, šeit ieskats pasākumā.

Izstādē bija aplūkojami 30 dažādu šķirņu truši – gan pundurtruši, gan palieli sugas pārstāvji ar dažādu krāsojumu kažociņiem. Baltie truši – Jaunzēlandes baltais, čehu albīns, angora baltais; mazā šinšilla, rex-kastor, Havannas trusis, vairāki pundurauntruši. Tur bija arī jūrascūciņas, žurkulēni un seski, kas laiski gozējās speciālos guļamgrozos (skat. attēlu galeriju).

Izstādē varēja ne tikai papriecāties par pūkainīšiem, bet iepazīt to ēdienkarti, kā arī to, kas būtu ieteicams un kas nē. Piemēram, trusim droši var piedāvāt kāpostus, burkānus, kartupeļus, ābolus, gurķus, miežus, kviešus, kombinēto lopbarību, pelašķi, klijas, kā arī iedot pagrauzt svaigu sienu, ābeles un kļavas zariņus. Turklāt tušiem nedrīkst dot bietes, sadīgušus kartupeļus, rudzus, ievu, ceriņu un Kaukāza plūmju zarus. Izrādās trusi var barot arī ar maizi – baltmaizi, saldskābo, sēkliņu maizi, bet ne rupjmaizi.

Trušu labturības 10 baušļi:
1. Trusim barotavā vienmēr jābūt svaigam sienam.
2. Trusim būrī jābūt dzirdnei tīru ūdeni.
3. Trusis labi jūtas pazeminātā temperatūrā, bet jūtīgs pret pārkaršanu, caurvēju un netīrību.
4. Pie jaunas barības trusis jāpieradina pakāpeniski.
5. Nedrīkst dot bojātu, sapelējušu barību, rasainu vai sakarsušu zāli.
6. Trusis jūtīgs pret amonjaku gaisā.
7. Būra izmēriem jābūt atbilstoši truša šķirnei, būra grīdā jābūt atverēm mitruma notecēšanai.
8. Būrī jābūt sausiem pakaišiem.
9. Trusis 1-2 reizes gadā jāvakcinē, regulāri jāapgriež nadziņi.
10. Barībai nedrīkst piekļūt grauzēji.

Ja runā par trešo bausli, tad telpā tiešām bija par karstu, dažs labs „eksponāts” pamatīgi smagi elpoja. Tas lielo apmeklētāju pūļu dēļ, kas bija apstājuši būrus. It īpaši daudz bija mazo apmeklētāju, kuri , neskatoties uz brīdinājuma uzrakstiem, nevarēja atturēties nepiedurot kādu pirkstu vai nepaglāstot pūkaino truša kažociņu.

Zāles vidū bija uzstādīta „trase”, kur trīs reizes dienā tika rīkotas trušu skriešanas sacensības. Bija arī otra disciplīna – barjerskrējiens. Trusis apmeklētāju saucienu un izstādes darbinieces viegla pliķa pa pēcpusi pamudināts cilpoja pāri trim uzstādītām barjerām. Amizants pasākums - vērot, kā slinkie kamoli negribīgi veļas pāri šķēršļiem. Viens ir skaidrs – trusis dresūrai nav radīts, ļepato kur acis rāda un bez jebkāda iepriekš nosprausta mērķa, pa tālāk no ļaužu pūļa kņadas.