Mietpilsonība

Kādu vakaru nolēmu paprātot par tēmu – mietpilsonis. Līdz šim nebiju iedomājies, ka šī vārda tulkojums krievu valodā – бюргер, мещанин, обыватель; angļu valodā – philistine. Par tēmu „mietpilsonis” latviešu valodā plašajā interneta tīmeklī neko sakarīgu neatradu, tad nu devos revidēt lapas krievu un angļu valodā. Te būs dažas atziņas.

Savādi, ka vārds Mietpilsonis (filisters, en:philistine; ru:Филистер) cēlies no vietas apzīmējuma, kas sen senos laikos atradās tuvajos austrumos, kur dzīvoja filistieši. Nācija bija gana liela un stipra, kā arī bija pārāka spēka un tehnoloģiju attīstības ziņā un nemitīgi karoja ar Dieva izredzēto zemi – Izraēlu. Wikipēdijā ir atrodamas norādes, ka šie filistieši minēti pat Bībelē, Vecajā derībā. Līdz ar ko ir pamats domāt, ka šai nācijai bija gana liela loma tā laika vēsturē. [2][3]

Ne mazāk intriģējošs fakts, ka galvenā dievība ko pielūdza šie cilvēki bija dievs Dagons, kas skaitījās zemkopības un zivsaimniecības aizbildnis. Vārds „dag” ebreju valodā (senebreju) nozīmē zivs. Saskaņā ar mūsdienu ebreju valodas likumiem izskaņa „on” norāda uz nelielo izmēru. Tātad Dagons tulkojumā – neliela zivs. [4]

Rietumu kultūrā vārds filisters nozīmē - cilvēks, kurš nicina mākslas un kultūras vērtības un ir apsēsts ar savu ego, materiālā kulta pielūdzējs. Formējoties kapitālismam, filisters bija visnotaļ progresīva parādība, jo bija feodālās valsts iekārtas daļa, kas vēlāk radīja buržuāziju – enerģisku uzņēmēju un baņķieru grupu, no kuru aprindām, laiku pa laikam. radās pa kādai ievērojamai personībai. Laika gaitā, arvien vairāk saradās kapitālistiskās sistēmas kalpotāju, īpaši zemākajā ierēdniecībā, kuri pampa pašapmierinātībā un noniecināja garīgās vērtības, kuri arī veidoja filistera prototipu. [1]

Nu jau bijusī Padomju Savienība gan iesākumā nebija piemērota mietpilsonības attīstībai, jo viss tika darīts kāda augstāka ideāla vai tautas labā. Tas acīmredzot arī bija šīs sistēmas mērķis un varēja darboties līdz brīdim, kamēr bija nesatricināmi ideāli un attīstības plāns. Šādi ideāli sagrīļojās 70. gados. Nu maisam gals bija vaļa un mietpilsonisms varēja attīstīties pilnā sparā. Rietumos mietpilsonisms sāka attīstīties simts gadus agrāk.

Jāatzīmē, ka pretmets mietpilsonim ir personība.

Jādomā, ka mietpilsnoniska sabiedrība post-sovietiskām valstīm ir izdevīga, jo tas ir elektorāts, neorganizēts, kur katrs ir par sevi un vāji stādās priekšā savas rīcības (ievēlot to vai citu valdību) sekas.

Kas tad ir mietpilsonis? Oļega Arina [1] atziņas.

1. Zināmā mērā asociāla būtne, kas vairās tikt iesaistīta sabiedriskajā dzīvē, koncentrējas uz savu ģimeni, māju, mašīnu. Viņu neinteresē, kas notiek uz planētas, savā valstī.
2. Apolitisks, jo nevēlas tikt atrauts no ierastām nodarbēm, kā arī nevēlas darboties sabiedrības labā, kaut ko organizēt, aizstāvēt savu pozīciju.
3. Neizglītots vai formāli izglītots. Nespēj sistemātiski organizēt pašizglītošanos. Mīļākā lasāmviela ir tēmas, kas nav saistītas ar reālo dzīvi un analīzi. Detektīvi, lubenes.
4. Nav domāšanas konkrētības, tieksmes uz analītisku argumentāciju. Strīdos, kā argumentu izmanto personisko vai paziņu pieredzi. T.i., neizšķir individuālo un vispārējo.
5. Nav dzīves stratēģijas. Līdz ar ko mietpilsonis nerēķinās ne ar savu ne cita laiku. Viņš vienmēr un visur kavē un viņam vienmēr nav laika. Mīļākais likums -entropija.
6. Parasti ticīgs. No šejienes izriet verdziskā paklausība (varai, valdībai, Dievam). Neiecietīgi izturas pret citām (svešām) varām.
7. Pēc dabas – skaudīgs. Parasti skaudība vērsta uz materiāliem sasniegumiem. Necieš „umņikus”. Mazvērtība.
8. Tieksme pēc dzeltenās preses. Labprāt izvēlas vidi, kur nav „umņiku” un var justies neorganizēta pūļa sastāvdaļa.
9. Dēļ domāšanas „pelēcības” ļoti svarīga ir forma (vizuālā, saskarsmes), izskats.

[1] Обыватель и обывательщина; http://olegarin.com/olegarin/o_10.html
[2] Philistines; http://en.wikipedia.org/wiki/Philistines
[3] Филистимляне; http://ru.wikipedia.org/wiki/Филистимляне
[4] Dagon; http://en.wikipedia.org/wiki/Dagon