Viena doma – viens teikums
Preses relīžu tekstos skaidrība ir svarīgāka par radošumu – tā apgalvo latviešu valodas un lietišķās saziņas etiķetes eksperte Aiga Veckalne. 25.oktobra pēcpusdienā Birojnīcā Berga Bazārā notika viņas meistardarbnīca par iedarbīgu preses relīžu sagatavošanu un pareizas latviešu valodas lietošanu.
Pirms kāda laika man piezvanīja draudzene un jautāja: “Klau, Inga, tu tik bieži sūti e-pastus klientiem, veic lietišķo saraksti, noteikti zināsi – vai vēstules beigās pēc vārdu savienojuma “Ar cieņu” jāliek komats?” Samulsu uz brīdi, bet tad diezgan pārliecinoši atbildēju: “Nu, skaidrs, ka jāliek! Es tā arī rakstu – Ar cieņu, Inga. Loģiska pauze un pieklājības frāzes atdalījums no tai sekojošā paraksta ar visu kontaktinformāciju”. “Hmm, savādi,” novilka draudzene. “Es jau arī tāpat, bet man te kolēģe apgalvo, ka pēc lietišķās latviešu valodas kanoniem nav jāliek.”
Tad nu pēc Aigas semināra varēju 100% pārliecināties, ka daru nepareizi jau vairākus gadus pēc kārtas. Pēc vārdu savienojuma “Ar cieņu” komats NAV jāliek. Šo un daudzus citus “knifiņus” uzzināju trīs stundu laikā, kaut arī, ja godīgi jāsaka, atnācu klausīties tieši par preses relīzēm, lai tās uzrakstītu tā, nu TĀ, ka jebkurš medijs paņem un publicē ar “gardu muti”.
Par preses relīzēm
Turpmāk apkopoju atziņas no Aigas uzstāšanās, kas likās ļoti noderīgas un kas būtu jāpatur prātā, rakstot un sūtot preses relīzes medijiem:
- Preses relīzes palīdz veidot aptuveni 30% ziņu un lielāko daļu portālu satura. Tās ir kā uzņēmuma vizītkarte, kas rada priekšstatu par iesūtītāja profesionalitāti.
- Preses relīzes ir jāpielāgo konkrētajai ziņai un medijam. Viens virsraksts un faktu, skaitļu pārblīvējums būs, piemēram, biznesa laikrakstu, cits, ziņu portālu. Nozares žurnālam var atļauties lietot specifiskos nosaukumus, profesionālismus, jo jūs nozares kolēģi sapratīs. Izklaides ziņu portāli atkal mīl bildītes ar slavenībām, bildītes un atkal bildītes.
- Veidojot relīzes struktūru, izmantojama apgrieztā piramīda. Platākais gals – trāpīgs ievadteksts, kas rakstīts ievērojot 6K principu = kas? ko dara? kur? kad? kā? Kāpēc?. Seko jūsu stāsts par notikumu, jaunumu uzņēmumā. Noslēgumā – fona informācija (par uzņēmumu, par autoru, par notikuma organizatoriem, par aptauju) un kontaktinformācija, ja nu medija pārstāvim rodas papildus jautājumi.
- Apjoms: virsraksts – ideāli 7-8 vārdi (līdz 14 vārdiem, ne vairāk); ievadteksts – 20-35 vārdi; pamatteksts - 2-3 rindkopas, līdz 50 vārdi un 4 teikumi katrā; pati relīze – viena A4 lapa, ne vairāk.
- Jāizvairās no ciešamās kārtas – nevis “tika atklāta”, bet “atklāja”. Tāpat pēc iespējas vairāk jālieto aktīvos darbības vārdus, tas piešķir tekstam dinamiku.
- Vizuālā informācija (attēli, fotogrāfijas, infogrammas) pievienojama vienmēr. Tāpat vēlami citāti. Tie ir arī veids kā vislabāk iedzīvināt uzņēmuma nosaukumu, komentētāja amatu vārdu un uzvārdu, faktu, ko nedrīkst “izgriezt”, jo parasti citātus mediji necenzē.
Par pareizu latviešu valodu
- Skaitļus līdz 10 raksta ar vārdiem.
- Lietojiet komatus, lietojiet pareizi, tie var glābt dzīvības! “Ejam ēst, Muri!” “Ejam, ēst Muri!”
- “Lūdzu” dažādos kontekstos var būt darbības vārds («lūdzu atbildēt») vai izsauksmes vārds («lūdzu, atbildiet»). Pirmajā gadījumā bez komata, otrā – ar.
- “Mājaslapa” nevis “mājas lapa”, ja runa ir par web page.
- Centīsimies izvairīties no liekvārdības, piemēram, darba kolēģis > kolēģis; līdzdalība> dalība; paldies jums > paldies; maija mēnesis > maijs; Rīgas pilsēta > Rīga u.tml.
Vārdi, ko bieži rakstām nepareizi:
patreiz > pašreiz
atvilkne > atvilktne
dzelzsceļš > dzelzceļš
kartiņa > kartīte
lenta > lente
dizaineris > dizainers
albūms > albums
zin > zina
ģērbonis > ģerbonis
želantīns > želatīns
datubāžu > datubāzu
finansu > finanšu
tūkstots > tūkstotis
tiko > tikko
tai pat > tajā pašā
ananāss > ananass
bulciņa > (smalk)maizīte
balzāms > balzams
cukīnī > cukīni
plombe > plomba
tādejādi > tādējādi
džinsas > džinsi
adresu > adrešu
labaratorija > laboratorija
aboniments > abonements
intraverts > introverts
pazvanīt > piezvanīt
grillēt > grilēt
Interneta resursi pareizai latviešu valodai:
- tezaurs.lv – elektroniskā vārdnīca;
- termini.lza.lv – akadēmiskā terminu datubāze;
- iate.europa.eu - Eiropas Interaktīvā terminoloģijas datubāze;
- @papildu.papildus – Facebook profils;
- @AldisLauzis – valodnieka Twitter profils;
- vardotaja.blogspot.com – Vārdotājas emuārs.
Paldies, Aiga, par meistardarbnīcu, IR noderīgi!
komentāri