Filma "Долина Роз" (2011) Saulkrastu jūrmalā

Visiem vajag stāstu vai pasaku gan maziem, gan lieliem. Filma par attiecību samezglojumiem, trīsstūriem un izvēli, kas ne tik viegli izdarāma, jo esošā vieta vai esošā pozīcija ir daudz ērtāka, drošāka un tuvāka, nekā kas jauns un nezināms, kaut arī izsapņots un iekārots.

Filma "Долина Роз" ir Latvijas un Krievijas kopražojums ar abu valstu aktieriem un globālu jautājumu - kāpēc cilvēks izvēlas būt laimīgs tikai īsu brīdi un tikai tad, kad pilnīgi sevi pazaudējis? Tēma smeldzīga, bet pats filmas izpildījums tomēr to smeldzi neradīja. Varbūt pie vainas krievu mentalitātei raksturīgā bravūra un skaļums dialogos, varbūt aktieru izvēle priekš konkrētajiem personāžiem, varbūt mana subjektīvā uztvere.

Lai nu tā būtu, taču galveno šarmu šajā filmā saskatīju tieši vietas, jūras dabas skatu izvēlē un pašā jūras krastā esošajā tavernā ar koka terasi, vēja lukturiem, vecām mēbelē un traukiem. Viss tik omulību radošs tādā pavēsā Latvijas vasaras augusta vakarā. Fonā koka piestātne, pie kura piesieta zvejnieku laiviņa, arī vieta, kur, manuprāt, tiek risināti dziļākie starppersonu dialogi.

Pēc filmas noskatīšanās ļoti gribējās šo vietu uzmeklēt. Latviešu presē, izņemot vienu sausu relīzi par filmēšanas faktu 2010.gada augustā Skultes un Saulkrastu jūrmalā, nekā vairāk neatrodu. Pārslēdzot datora klaviatūras taustiņus uz kirilicu un meklējot krievu valodā, atrodas plašāka informācija.

Izrādās filmas vajadzībām 2010.gada vasarā Saulkrastos jūras malā (varbūt kāds zina, kur tieši?) tiek uzcelta taverna un 55 m gara koka piestātne, kuru divas dienas līdz filmēšanas beigām sagrāva nakts vētra. Respektīvi, reālā dzīvē šīs vietas nemaz nav, tā palika dzīvot tikai filmā un skatītāju iztēlē. Vismaz iztikts bez datorgrafikas.

Filmas apakšvirsraksts "...как же быстро ты живешь"  iespējams visveiksmīgāk raksturo kontrastu starp varoņu dzīves ritējumu un tavernu, kurā laiks ir it kā apstājies. Tajā var satikties cilvēki it kā ārpus sava laika, svinēt un skumt, dusmoties un aizdomāties, iekārot un iemīlēt, atrast un pamest, baudīt. Ir vērts noskatīties.