Reiz dzīvoja izdomāts tēls - Jānītis. Kādu dienu Jānītis tika atlaists no darba valsts iestādē un ilgi nešauboties nolēma veidot savu uzņēmumu. Liekot lietā valsts darbā sastrādātos uzkrājumus, pēc gandrīz mēneša Jānītis bija izveidojis savu uzņēmumu.
Laiks ir ārkārtīgi subjektīvs jēdziens, neskatoties uz to, ka sen zinātnieki ir formulējuši tā definīciju, skaitīšanas vienības un cilvēces nodzīvotos mirkļus skaita precīzākais atompulkstenis pasaulē (tie miljona gadu laikā tie atpaliek ne vairāk par 1 sekundi). Tā vien šķiet, ka cilvēks izdomājis laiku, lai varētu kontrolēt citus un sevi, lai varētu nosodīt un pārmest citiem un sev, ka kaut kas nav noticis īsti laikā.
Šoreiz par ikdienā ierastu un šķiet it kā mazsvarīgu lietiņu - pogu. Ko tik nevar pagatavot no kārbā sakrātajām dažāda lieluma un krāsas pogām?! Šodien darināju vienkāršu rokassprādzi no piecām vecām pogām. Turpmāk pagatavošanas gaita + vēl 50 idejas no tīmekļa dažādiem darinājumiem no pogām.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Klasiskais Mežāzis ir pagāns. Dzīve viņam ir neizsmeļams prieka un laimes avots, un tāpēc to, pēc Mežāža domām, nedrīkst veltīgi izšķiest. Dzīve viņam ir arī vislielākā vērtība, bet tās norišu vidū - sekss, kas, viņaprāt, ir lieliska mistērija, pielīdzināma gandrīz vai reliģijai. Mežāzis prot novērtēt fizisku baudu, taču alkst pēc kaut kā cēlāka.
Atnāku uz biroju, iededzu sveci uz rakstāmgalda, pārnāku mājās – iededzu sveci. Kad tumšs aiz loga cilvēks intuitīvi ilgojas, tiecas pēc gaismas. Turklāt dzīvas gaismas nevis elektriskās , dzīvas uguns liesmas, kas sildījusi cilvēku kopš izseniem laikiem, bet pati sveces gaisma - jau kopš 3.gadu tūkstoša p.m.ē.. Turpmāk īsumā gan par labi zināmie, gan aizmirstiem sveču veidiem, kā arī mazliet no dziedniecības un astroloģijas, kur sveces krāsai ne tikai piedēvē attiecīgu dziedinošu spēku, bet arī saredz atbilstību katrai horoskopa zīmei un pat nedēļas dienai.
Pērlīšu vēršanas tehnika ir pateicīga dažādu sīklietiņu darināšanai. It īpaši piemērota bērnu mazajiem veiklajiem pirkstiņiem. Tā kā aktuāls paliek jautājums, ar ko pušķosim Ziemassvētku eglīti, tad piedāvāju pagatavot zarā karamu sniegpārsliņu.
Atausa atmiņā kaut kur sen dzirdētais vai pat mācītais iedalījums - baltā, melnā, sarkanā un dzeltenā rase. Tagad, tā sīkāk papētot, izrādās tas ir diezgan ierobežots un šablonisks. Rasu teoriju ir gaužām daudz, vienā tiek minētas trīs, citā četras, vēl citā piecas pamatrases un kur nu vēl daudzās apakšrases.
Saki, ko gribi, bet saulgriežu naktīm piemīt zināms misticisma plīvurs, tāda pirmatnības sajūta un īpaša gaisma vai tumsa. Tāpēc ne velti šos robežperiodus saista ar dažādiem ticējumiem, nākotnes paredzējumiem, zīlēšanu un pat buršanos. Šīs tradīcijas, rituāli un misticisms noteikti piemita mūsu senču dzīvesziņai. Vai mūsdienās varam rast seno ticējumu pielietojumu nākotnes paredzēšanai?
Tā nu reiz sanāca, ka vienu jauku rītu pamodos, un kā jūs domājat ko es redzu pagalmā? – manai automašīnai nav riteņu! Neviena! Nez kāpēc biju iedomājies, ka atlīdzības saskaņošana ilgst vismaz pāris dienas, ja ne nedēļas. IF tāmi apstiprināja dienas laikā!
Pazīstamā spāņu dzejnieka Federiko Garsija Lorkas „Somnambulisko romanci” pirmo reizi izdzirdēju Mariannas Verdecias flamenko rumba meistarklasēs Agustina de Cantarote izpildījumā. Skanējuma savaldzināta uzmeklēju tīmeklī arī dzejas tekstus. Lorkas dzeja iemieso sirreālismam un it īpaši simbolismam raksturīgos elementus.