Florencē jeb Firenze, kā tiek norādīts uz ceļa zīmēm, ieradāmies siltā un saulainā dienā. Neskatoties uz to, ka bija jau oktobra pēdējie datumi, varēja droši iztikt bez virsjakas. Kā jebkurai vietai, arī Florencei ir ticējumi. Viens no tiem ir bronzas cūkas šņukura paberzēšana.
Šonedeļ Silvija atsūtīja fotogrāfijas no sava brauciena uz Itālijas Alpiem, konkrētāk uz slēpotājiem noteikti labi pazīstamu kalnu tūrisma vietu Plosi D Tiroles reģionā. Lai gan neesmu nedz ziemas sporta veidu fane, nedz pašas ziemas sezonas fane, skati uz kalniem ir aizgrābjoši, tāpēc nolēmu padalīties talāk.
Izdzirdot vietvārdu Piza, noteikti pirmā asociācija ir tornis, kas ievērojami sagāzies uz vienu pusi. Tagad tas no iekšpuses nostiprināts tā, ka mazām tūristu grupām ļauts uzkāpt 56m augstā zvanu tornī. Vijīgi akmens pakāpieni, kas neļauj atpūtināt elpu, ved augšup, līdz nonāc skatu laukumā, no kura paveras skats uz visu Pizas pilsētiņu.
Šodien nolēmu beidzot iziet cauri Itālijas fotogrāfijām, kuras tapušas pagājušā gada rudenī ceļojuma laikā pa Itālijas pilsētām. Šoreiz par galvalspilsētu Romu, Vatikānu, kāda tā atklājās ceļotāja acīm. Ceļojot grupā ir tāds mīnuss, ka tu redzi to, ko tev rāda, nevis to, ko tu varētu ieraudzīt, vienkārši pastaigājoties pa pilsētas ielām.
Visas šaurās ieliņas kā serpentīns vijas kalnā un no tā. Pilsēta sastāv it kā no stāviem, no slāņiem, bet no augšas paveras fantastisks skats uz dūmakā kalna pakājē gulošo pilsētu. Ciemošanās diena San Marino atstāja patīkamas atmiņas un vēlmi vēlreiz kādreiz šeit atgriezties.
Braucot otrreiz uz Venēciju, mazliet māca māņticīgas bažas par to, ja atgriežas vietā, kur kādreiz ļoti patika, var iespaidu sabojāt. Bet tā nebija.
Šie pasaulei pazīstamie un gadsimtiem senie svētki šogad notika no 26.februāra līdz 8.martam. Aculiecinieki stāsta, ka viss norisinājās tikpat krāšņi un pompozi, vienīgi laika apstākļi nebija tie piemērotākie – drēgns un lietains. Foto no šī gada karnevāla.
Šomēnes fanojam par Sicīliju, jo tā ir viena no vietām uz pasaules kartes, kur kādreiz gribētos pabūt. Sākotnēji, izdzirdot vārdu Sicīlija, tā asociējas ar mafiju, Karleones uzvārdu, pastāvīgi darbojošos vulkānu Etnu, sauli un jūru. Taču gribas ne tikai redzēt, bet arī izgaršot Sicīliju, tāpēc tieši par Sicīlijas vīniem. Tie nesa jaunus atklājumus un pat iemīlēšanos vienā vīnā, kas nāk tieši no Etnas vulkāna pakājes.
Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.
Turpinot pārskatīt krājumus un saldās atmiņas, vēl četri dzērieni no trim tālajām zemēm. Noprovētie un tie, kas gaida savu kārtu.