Florence – Toskānas sirds

Florencē jeb Firenze, kā tiek norādīts uz ceļa zīmēm, ieradāmies siltā un saulainā dienā. Neskatoties uz to, ka bija jau oktobra pēdējie datumi, varēja droši iztikt bez virsjakas.

Ekskursiju vietējās gides pavadībā sākām no Basilica di Santa Croce, kas ir viena no lielākajām franciskāņu baznīcām. Gide norādīja uz franciskāņu simbolu – divām sakrustotām rokām virs krusta. Bazilikas grīda praktiski visa noklāta ar kapu plāksnēm, kuras rotā dažādu dzimtu ģerboņi. Sajūta, ka bradā pa kapu kopām. Gar malām sarkofāgi un skulptūras ar cienījamiem vīriem Nikolo Makjavelli, Mikelandželo Buonarroti, Dantem Aligjēri, Galileo Galilejam u.c. Tepat arī Amerikas brīvības statujas līdziniece. Baltās bazilikas fasādi rotā zila jūdu zvaigzne zeltītā ietvarā.

Bazilikas priekšā viens no vecākajiem pilsētas laukumiem, gar kura malām izvietojušies daudzie veikaliņi un kafejnīcas. Melnādainie cenšas uz soliņiem piesēdušiem nogurušiem tūristiem notirgot gleznu reprodukcijas ar gleznaino Florences ieliņu un namu fasāžu attēliem. Kāds no vietējiem atstiepis spaini ar ziepjūdeni un par prieku bērniem laiž gaisā milzīgus ziepju burbuļos visdažādākajās formās.

Apmeklējam Dantes baznīcu, kurā tiek jūsmīgiem vārdiem pieminēta viņa iemīļotā Beatriče, taču par viņa likumīgo sievu ziņas visai skopas. Izdarāms secinājums, ka mūzām būt izdevīgāk nekā nest dzīvesbiedres ikdienas rutīnas slogu.

Ielas bruģētas, kā arī vairums pilsētas laukumu. Ik uz stūra vai fasādes rotājumā atlētisku cilvēku, pusdievu skulptūras. It īpaši to daudz laukumā pie Palazzo Vecchio jeb Vecās pils. Tās torni rotā pulkstenis. Pils sānos pēc pilsētas pārvaldnieku lēmuma ierīkoti divi dzeramās ūdens krāni – parasts ūdens un gāzētais. Te veldzējas gan tūristi, gan vietējie atminas šurp uz velosipēda ar kādu duci tukšo plastmasas pudeļu un pilda tik iekšā.

Noteikti jāredz Duomo di Firenze, iespaidīgi liela un  gaiša katedrāle. Tai blakus jau vairākus gadsimtus pēc kārtas dežurē brīvprātīgie mediķi, kas sniedz bezmaksas medicīnisko palīdzību lūdzējiem. Tepat zirgu pajūgi, kuros var apceļot pilsētu saudzējot kājas. Iepretim katedrālei zelta durvis, kurās iegravēti Bībeles motīvi.

Kā jebkurai vietai, arī Florencei ir ticējumi. Viens no tiem ir bronzas cūkas šņukura paberzēšana, iepriekš ieliekot tai mutē monētu, kuru tā izspļauj reizē ar ūdens strūklu savā krājkasītē pie kājām. Veiksme tirdzniecībā un finanšu darījumos nodrošināta. Laikam tāpēc cūkas skulptūrai-strūklakai blakus izvietojies ādas izstrādājumu tirdziņš, kur var iegādāties, piemēram,  labu somu vai jostu.

Laiks un spēka rezerves ir ierobežotas. Līdz slavenajam, apbūvētajam tiltam Ponte Vecchio virs Arno upītes netiekam. Florencē vēl būtu ko redzēt. Tāpēc vienīgā iespēja tajā vēl kādreiz atgriezties.