Krēta – Grieķijas ziedošā sala

Krētas Heraklion lidostā ieradāmies 4.maijā, stundu līdz pusnaktij. Izrādījās, ka tieši šajās dienās Grieķija svin Lieldienas. Tāpēc transfēra no lidostas līdz viesnīcai pavadone uzreiz brīdināja, lai mēs nenobītos no šāvieniem gaisā un salmu leļļu dedzināšanas lielāko ciemu centrālajos laukumos. Svētku noskaņa, grieķiskā atvērtība un laipnība sagaidīja mūs ģimenes viesnīcā Amnissos (kādi 9 km no pilsētas Retimno), kur pie vārtiem bija iznākuši visi uz vietas esošie darbinieki un reizē arī viesnīcas īpašnieki. Kaut arī bija gandrīz pusnakts, galds tika servēts par godu viesiem un pirmajiem šīs sezonas klientiem – kopumā izrādījās deviņi cilvēki no Latvijas.

Pati nama māte viesnīcas restorāniņā sagaidīja ar spilgti krāsotu olu grozu un katram tika uzdāvinātas garas krāsainas sveces. No angliski runājošās grieķietes (viesnīcas personāls prata arī krievu valodu, jo, šķiet, bija orntēts uz A bloka tūristu) uzzinājām, ka olu sišanās tradīcija ir arī pie viņiem. Mums tika paziņots, ka par godu svētkiem tiks pagatavots jēra cepetis. Tas nākamajā dienā tiešām arī tika realizēts. Kad siltās Krētas saules pamodināti izgājām ārā no numuriņa, ārā pie viesnīcas bāra uz iesmiem griezās divi veseli jēri.

Pirmajā viesošanās dienā, kas bija svētdiena un, arī pateicoties svētkiem, visi veikali, tūrisma objekti bija ciet, siltās saules +28C, koši zilās jūras un skaidro debesu apžilbināti, laiskojāmies Krētas jūras krastā un pie viesnīcas baseina. Savukārt nākamajās dienās jau dīdīja nemiers daudz ko redzēt, izgaršot, iepazīt, tāpēc devāmies izbraucienos.

Kā pārvietoties Krētā?

Krētu var apceļot dažādos veidos – ar tūrisma firmas piedāvāto autobusu un obligāto objektu apmeklējuma programmu; ar sabiedrisko transportu, kas regulāri kursē pa salas galvenajiem ceļiem; ar īrēto auto, kuru piedāvā dažādas firmas ik uz stūra (ap 30EUR dienā, ieskaitot apdrošināšanu). Ekskursiju braucienus var iegādāties gan no operatora, no kura pirkts ceļojums, gan no vietējiem kantoriem, kuru piedāvājumu vairumā atrodami ik uz stūra – gan viesnīcās, gan pilsētās, gan ielu malās. Cenas dažādas, kā paveiksies.

Izvēloties braukt ar sabiedrisko transportu, jārēķinās, ka biļete jebkurā vienā virzienā vienam cilvēkam maksā EUR 1,20 un ir nopērkama viesnīcu recepcijās vai super marketos, bet nevis pašā autobusā. Transports kursē vienu reizi stundā. Kavēšanās 10-15 min. ir pilnīgi normāla parādība. Autobusa pieturas grūti pamanāmas, jo marķētas tikai ar busa zīmi kaut kur piestiprinātu pie tuvējā staba. Sarakstu šiltes nepastāv. Netiek marķēti arī autobusi. Ja kāds piestāj, atver durvis, tad vienkārši jāprasa maršrutu šoferim vai skaļi jānosauc hotelis, jo vadītāji labi orientējas katra nosaukumā un atrašanās vietā.

Krēta un it īpaši tās vidiene ir kalnaina, tāpēc braucot jārēķinās ar nemitīgiem serpentīniem. Tam, kas sēž pie stūres ne īpaši iespējams papriecāties par skaistajiem skatiem uz aizām vai zilo jūru, jo nemitīgi jāseko pagriezieniem. Spogulīšu noraušana te ir ikdienišķa parādība. Pilsētās, šķiet var stāvēt da jebkur, pat autobusa pieturu kabatās. Priekšroka tam, kurš pirmais skaļāk notaurēs. Ja rodas sastrēgums, tad uz krustcelēm parādās policists, kas diriģē satiksmi.

Ko redzēt Krētā?

Jau trešajā dienā atskārtām, ka nav reāli aptvert visu, izbraukāt visas zīmīgākās un skaistākās vietas Krētā nedēļas laikā. Tāpēc mūsu ceļošana aprobežojās ar salas vidusdaļu – Retimno un Heraklion pilsētu apgabaliem. Jau nosaukumā minēju, ka Krēta ir ziedoša sala. Tas tiesa, jo visu ceļu garumā ir ziedoši rozā, balti un violetīgi krūmi. Neskatoties uz to, ka ir tikai maija sākums, dārzos apelsīnu, aprikožu un citronu koki pilni ar sulīgiem augļiem. Izrādās, kartupeļu ražu salā novāc trīs reizes gadā. Visi kultūraugi, sākot no kartupeļiem līdz pat olīvkoku audzēm ir pastāvīgi laistāmi, tāpēc pa laukiem stiepjas garas melnas gumijas caurules, pa kurām tiek novadīts ūdens līdz stādiem, kokiem un krūmiem.

Kalnu stāvajās nogāzēs pastaigājas kazu un aitu ganāmpulki. Bet saules apspīdētās ielejās izvietojušās bišu dravas. Medus te tiek godā turēts. Krētā praktiski nesastapsiet šokolādes izstrādājumus, taču saldās maizītes ar medu ir vairumā.

Pludmales pārsvarā oļainas vai smalku akmentiņu klātas, tāpēc basām kājām iet pagrūti. Retās vietās ir arī smilšu pludmales, kā, piemēram, Retimno pilsētā. Ūdens latviešu cilvēkam maija sākumā ir patīkami silts, kaut arī vietējie uz tādiem, viņuprāt, agrā pavasara peldētājiem, skatās mazliet dīvaini.

Uz vairums māju un viesnīcu jumtiem izvietotas saules baterijas un ūdens cisternas. Tā kā saules te visa gada garumā netrūkst, gudrie grieķi to izmanto sev par labu, uzsildot ūdeni ēkās. 

Ik pa laikam ceļa malās izvietotas keramikas mājiņas ar lodziņiem un krustiņu galā. Izrādās, tās ir aizgājušo vai tajā vietā bojā gājušo dvēselīšu mītnes. Šajās mājiņās liek aidzedzinātas sveces, eļļu, ziedus. Pie dažu mājiņu sienām piestiprinātas fotogrāfijas. Ja jau runā par nāves un aiziešanas tēmu, tad Krētā glabā zem akmens plāksnes kapos uz trim gadiem, pēc tam rok kaulus ārā, mazgā ūdenī un vīnā, saliek urnā un mūrē kapusētas kapličas sienā. Tāda nu te tradīcija.

Retimno (Rethymno, Ρέθυμνο) pilsēta

Tūrisma ceļvežos Retimno minēta kā kultūras un mākslas pilsēta. Kalna galā paceļas paliels cietoksnis Fortezza, no kura paveras skaists skats uz visu pilsētu, tuvumā esošajiem kalniem un jūru. Cietokšņa centrā interesanta maza mošeja, kuras kupols izlikts ar gaišiem akmeņiem.

Kājām izstaigājama ir Retimno vecpilsēta, šaurās gleznās ieliņas ar seniem namiem, daudzajiem veikaliņiem, kafejnīcām bāriem. Vecpilsētas centrā vienkārša, bet skaista pareizticīgo Katedrāle (Grieķijā 99% ir pareizticīgo) un laukums virs kura plīvo garās nostieptās virvēs sakārtie grieķu karodziņi, bet uz soliņiem sēdošiem pavēni sniedz koši violetā krāsā ziedošie koki.

Vairums pilsētas viesu piesaista, protams, venēciešu krastmala ar daudzajiem kuģīšiem un restorāniem, kas gatavo jūras veltes un cienā ar vietējiem vīniem, kā arī moli ar vecajā bakām.

Paliani klosteris un mirtas koks

Paliani klosteris atrodas Heraklion pilsētas apgabalā. Tas ir vecākais sieviešu klosteris, kas darbojas salā kopš 6.gs. Vieta zīmīga ar milzīgu un 1600 gadus vecu mirtas koku, zem kura vainaga lietainā dienā var sastāties vesela grupa tūristu. Leģenda vēsta, ka koka stumbra iekšpusē ir ieaugusi dievmātes ikona. Tagad svētceļnieki dodas pie koka lūgties un atstāt zaros tāfelītes ar vēlmēm un izdziedināšanās gaidām.

Klostera teritorijā ir pareizticīgo baznīca. Iekšienē manu uzmanību piesaistīja grīda, uz kuras bija kaisītas lauru lapas, tagad jau izkaltušas un pildīja telpu ar patīkamu aromātu. Lūgumu tāfelītes te kar arī pie ikonām, tāpēc zināms pārpildītības efekts.

Kaliviani klosteris

Paliela teritorija ar pareizticīgo baznīcu centrā. Apkārt palmas, vīnogulāji un ziedoši dārzi. Kaliviani bagāts un grezns klosteris. Piesaistīja grieķu gides stāstījums par dzīvās baznīcas filozofiju. To tiešām varēja just Krētas grieķu pareizticīgo baznīcās. Cilvēks tajās ienāk kā dzīvā vidē, kur smaržo vīraks, lavandas, lauru lapas; acis priecē dziļi zaļganzilās sienas un svēto attēli ar zeltītiem nimbiem, savukārt logos piesātināto krāsu vitrāžās; te ir pieskāriens, ikonas skūpstīšana; vīna iemalkošana mises laikā. Dievnams ir dzīvs un rada katram ienācējam prieku dzīvot, nevis mūsu platuma grādos izplatītā mācība – Dieva sods par grēkiem.

Krētas salas pareizticīgo dievnamos nav aizliegts fotografēt, laiski atlaisties krēslos, pieskarties ikonām, iedegt sveces, smieties. Protams, jāievēro cieņa pret vietu un nav jāierodas pārlieku atkailinātā apģērbā, kā arī aizliegts fotografēt mūķenes.

Matala, hipiju alas

Ja Retimno pilsētas apkaimē un salas Z daļā peldējāmies Krētas jūrā, tad pie ciemata Matala, kas atrodas D daļā, iebridām Lībijas jūrā. Bet tikai iebridām, jo spēcīgā viļņošanās līcī praktiski neļauj ieiet vai peldēt jūrā, nemitīgi met pret smalko akmentiņu nosēto krastu. Diezgan nepatīkami nobrāzt ceļgalus vai elkoņus.

Vieta Matala tapa slavena 50.-60.gados, kad te klintīs izcirstajās alās uz dzīvi vairumā apmetās puķu bērni jeb hipiji. Pašreiz no tā visa tikai vājas atblāzmas – raibi krāsotas vabolītes, reti tirgotāji ar hipiju rotām, zīmīgu nosaukumu viesnīcas.

Ko iegādāties Krētā?

Protams, līdzīgi daudzām citām tūristu iecienītām pasaules vietām, Krētā arī pilni veikali ar ledusskapja magnētiņiem, apdrukātām krūzītēm, pastkartītēm, piekariņiem u.tml. Bet to šoreiz atliksim malā. Tā kā esam „pingvīnu mednieki”, tad arī šeit, neskatoties uz daudzo delfīnu, zivtiņu un ēzelīšu figūriņu piedāvājumu, atradās arī pingvīnus. Vēl te der iegādāties:

- Olīvas (svaigas un žāvētas, piem., 500.g. - EUR 3.50), olīvu eļļu
- Uz olīvu eļļas bāzes gatavotu kosmētiku (bez parabēna, cenas no EUR 6 līdz 20)
- Vietējos vīnus (sarkano, rozā, balto - galda vīniem 1.50 EUR, izturētiem 22-29 EUR)
- Uzo un rakiju (~12EUR)
- Dabīgās jūras švammes (3-6 EUR)
- Kokvilnas un linu darinājumus, izšūtus ar tradicionālo grieķu rakstu un olīvu zariem (3-30EUR)
- Baklavu un medus saldumus (4-5 EUR)
- Zelta vai apzeltītas rotaslietas (22-200 EUR)
- Netradicionālus ievārījumus: kaktusa, olīvu un apelsīnu (4-6 EUR)
- Dažādas garšvielas (1.10 - 1.80 EUR par 45-50g)

Kas piesaista Krētā?

Dzīves svinēšana, dabas velšu baudīšana un tiešā komunikācija cilvēku starpā ir tas, kas saista Krētā. Nesteidzīgais dzīves ritms, kas mazliet kontrastē ar dzīvelīgo grieķu dabu, palīdz atslēgties no steigas un pilsētas dzīves radītā nemiera. Te daudz kontaktžestu un apskāvienu.

Ēdiens te ir sātīgs, bet veselīgs. Daudz zaļumu, augļu, medus, olīveļļa, nekādu majonēžu vai tumīgo krējumu. Priecē doma, ka viss te pasniegtais ir tuvējos dārzos noplūkts. Te citronam ir ne tikai garša, bet momentāli telpu piepildoša smarža.

Protams, saule, siltais jūras ūdens un kalni. Sala ir brīva no dažādiem rāpojošiem un peldošiem mošķiem, vienīgi ar indīgiem augiem un ziediem ir jābūt uzmanīgiem. Tas laikam tāpēc, jo Krēta aizsargā savu ziedošumu.