Rieslings – Vācijas vīnu karalis un citi

Kārtējais vīnu degustētāju klubiņa saiets. Labi izklausās, vai ne? Bet kā garšoja un cik vērtīgas informācijas ieguvām par Vācijas vīniem no Larisas prezentācijas par to mazliet sīkāk.

Iz vēstures.

Vācijas dienvidrietumi ir tālākais ziemeļu punkts no visiem pasaules vīna audzēšanas reģioniem. 50.paralēle, aiz kuras uz ziemeļiem vīnogas vairs nesaņem pietiekami daudz saules gaismas, lai varētu pagatavot labu vīnu.

Vīna audzēšanas tradīciju Vācijā ieviesa romieši, bet pirmais vācu vīna ražošanas uzplaukuma periods bija agrie viduslaiki. Tad vīna dārzi bija klosteru mūku aizgādībā. Vēlāk Trīsdesmit gadu kara laikā (1618–1648) vīna ražošana tika gandrīz pilnīgi iznīcināta. Tikai 18. gadsimtā, pateicoties klosteriem, kuri savās ilggadējās zināšanās dalījās ar vīndariem, vīna ražošana pamazām atjaunojās. 1803.gads bija zīmīgs, jo vīnogulāju audzēšana tika nodota privāto vīndaru rokās. Kaut gan vācu zeme plaši pazīstama ar alus ražošanas un dzeršanas tradīcijām, vīndaru tradīcijas tiek ne mazāk koptas un attīstītas. Pašreiz Vācija ir ceturtā valsts pasaulē aiz Francijas, Itālijas un Amerikas pēc vīna patēriņa gadā uz vienu iedzīvotāju.

Vīnogu audzēšanas reģioni Vācijā.

Kā jau iepriekš minēju, visi vīnogu audzēšanas un vīna ieguves reģioni koncentrēti DR Vācijā, kur labvēlīgo vidi rada divu upju - Reinas un Mozeles - tuvums un to auglīgie un gana stāvie krasti. Dažviet krastu stāvums, uz kuriem aug vīnogulāji, sasniedz līdz 60 – 700 stāvumu. Upju ūdens darbojas kā karstuma un aukstuma reflektors, nodrošinot nepieciešamo gaisa temperatūru.

Kopumā tie ir 13 reģioni (skat. zemāk kartes zīmējumā), no kuriem populārākie ir Mosel (vīnu ciemi – Erden, Piesport , Bernkastel , Graach, Urzig, Brauneberg, Wehlen), Pfalz (Deidesheim, Forst, Ruppertsberg, Durkheimer), Reinhessen (Oppenheim, Nachenheim, Nierstein) , Reingau (Eltville, Erbach, Rüdesheim , Rauenthal , Hocheim, Johannisberg ), Baden un Franken. Kopumā darbojas ap 100 000 vīndari. Priekš Vācijas tas nemaz nav tik maz, vai ne?

Vīnogu šķirnes.

Vācijā tiek audzētas ~70% balto vīnogu (Riesling, Müller-Thurgau saukta arī Rivaner, Silvaner, Weißer Burgunder (Pinot blanc), Elbling, Grauer Burgunder (Pinot gris)) un ~30% sarkano (Blauer Spätburgunder, Dornfelder, Schwarzriesling (Pinot Meunier), Lemberger, Portugieser).

Riesling vīnogas un līdz ar to arī vīns vispopulārākais, un droši var tikt dēvēts par Vācijas vīnu karali. Pirmo reizi rieslingam pievērsu uzmanību Vīna festivāla laikā Konventa sētā Hanzas vīnu galerijas stendā, bet kad ciemojāmies Trier, mazā senā pilsētiņā Mozeles krastos, šo vīnu vienkārši iemīlēju. Tikai līdz šai degustācijai nezināju, ka rieslingam ir tika daudz paveidu un garšas nianšu.

Kas raksturo vācu vīnus?

Visi ar augstu skābuma saturu. Mazāk saules, tātad mazāk salduma un stipruma. Atšķiras ar daudzveidīgām pudelēm, to formām un krāsām, kas ir katra vīna ražotāja vizītkarte. Piemēram, rieslingiem garas, slaidas, tumši zilas, zaļas, gludas un rievotas, ar korķa vai stikla aiztaisāmo, bet Franken reģiona vīniem zemas, apaļīgas, blašķītei līdzīgas.

Labā ziņa tā, ka par konkrēto vīnu viss ir uzrakstīts uz etiķetes, kas ļauj pircējam nekļūdīgi noteikt vīna ražotāju, vīnogu šķirni, gadu un kvalitāti. Piemērs, kā lasīt etiķeti?

1. Vīna ražošanas reģions. 2. Ražotājs. 3. Vīna pildīšanas gads. 4. Vīnogulājs. 5. Vīna klasifikācija pēc novākšanas laika un tehnoloģijas, norāda uz augstvērtīgumu. 6. Vīnogu šķirne. 7. Simbols, kas norāda uz Vācijas vīndaru apvienību, kas popularizē vācu vīnus un garantē marķēto kvalitāti (VPD). 8. Vīna stiprums.

Vācijas vīnu klasifikācija.

• Deutscher Tafelwein – zemākās klases galda vīns, radīts tikai no Vācijā audzētām vīnogu šķirnēm.

• Tafelwein – galda vīns. Šis termins attiecināms uz vislētākajiem vācu vīniem.

• Landwein – lauku vīns. Ar tādu apzīmējumu nāk vīns no 18 Vācijas vietām. Pēc uzraksta seko šīs vietas nosaukums. Parasti tie ir vienkārši labi vīni, nedaudz augstākas klases nekā galda vīni (Tafelwein), taču zemākas klases, nekā turpmāk minētie vīni.

• Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete saīsināti QbA - Šis uzraksts uz pudeles etiķetes liecina par to, ka vīns ir izgājis vietējā mēroga kvalitātes pārbaudi. Vīni ir nedaudz vienkāršāki un lētāki nekā vīni, kuri saņēmuši Valsts mēroga kvalitātes apliecinājumu QmP. Šiem vīniem ir atļauts pievienot saldinātājus un spirtu. Tomēr der zināt, ka arī šie vīni ir labas kvalitātes.

• Qualitätswein mit Prädikat – saīsināti QmP (atšķirīgi kvalitatīvi vīni). Šis uzraksts uz vīna pudeles etiķetes liecina par visaugstākās kvalitātes vācu vīniem. Vīni tiek ražoti izmantojot viena vīna dārza vīnogas. Vīni ir ar lielāku alkohola saturu, tāpēc, ka labvēlīgā gadā vīnogas ir koncentrējušas vairāk cukura, kas rezultātā ir pārstrādāts alkoholā. Valsts mēroga likumdošana garantē, ka nelabvēlīgā ražas gadā QmP status vīnam netiks piešķirts. Šie vīni ir 100% dabīgi. Tiem nepievieno cukuru. Vīni tiek nobriedināti pudelēs no 5 – 10 gadiem, tomēr izsmalcināta buķete vīniem parādās pēc 15 – 20 gadiem. Tā kā vīna kvalitāte ir tieši atkarīga no vīnogu nogatavināšanās pakāpes, tad QmP vīni tiek sadalīti vēl sīkāk, atkarībā no vīnogu novākšanas laika. Jo vēlāk tiek novāktas vīnogas, jo vairāk tā saturēs labvēlīgu vielu un cukuru, kas gala rezultātā ietekmēs vīna garšu un aromātu, taču ilgstoši turēt ogas uz lauka ir ļoti bīstami, jo nokrišņi var sapūdēt vīnogas.

1. Trockenbeerenauslese (žāvētu ogu izlase) - Visaugstākās klases vīni QmP kvalitātes sadalījumā. Vīni radīti izmantojot īpaši vēlas ražas ogas. Tās ir savītušas, gluži kā rozīnes. Labvēlīgā ražas gadā uz vīnogām attīstās labvēlīga pelējuma sēnīte (labvēlīgā puve), kā rezultātā oga sažūst, bet iekšienē koncentrējas pašas aromātiskākās vielas. Vīnogas tiek novāktas pie temperatūras, kura ir zemāka par 0 c grādiem. Lai pagatavotu vienu vīna pudeli ir nepieciešami 15 kg šādu savītušu vīnogu. Tie ir vieni no pasaules dārgākajiem vīniem. No 1991. gada līdz 2004. gadam šāda veida vīni netika radīti.

2. Beerenauslese (ogu izlase) - Šis kvalitātes kritērijs (QmP iedalījumā) ir mazāk vērtīgs salīdzinoši ar Trockenbeerenauslese, tomēr vīni arī ir pagatavoti no ļoti vēlas ražas un ir augsti kvalitatīvi un ļoti dārgi. Vīnogas tiek novāktas novembra beigās, kad tās ir sasniegušas cēlo puvi. Vīni ir ar samērā augstu alkohola saturu, dažkārt pat 15%.

3. Auslese (izlase) - Šis kvalitātes kritērijs (QmP iedalījumā) ir mazāk vērtīgs salīdzinoši ar Beerenauslese. Ogas ir novāktas nedaudz ātrāk, taču tās jebkurā gadījumā ir pilnībā nogatavojušās. Cukura saturs vīnogā ir augsts, tomēr nedaudz zemāks nekā iepriekš minētajās kvalitātes kategorijās. Ogas arī var skart cēlā puve. Vīni sanāk bagātīgi un koncentrēti.

4. Spätlese (vēlā raža) - Šis kvalitātes kritērijs (QmP iedalījumā) ir mazāk vērtīgs salīdzinoši ar Auslese. Vīni radīti no vēlās ražas, oktobra vidū. Var būt gan sausi, gan arī saldeni. Salīdzinoši ar Kabinett kvalitātes vīniem, Spätlese vīni ir aromātiskāki.

5. Kabinett - Viszemākais kvalitātes kritērijs QmP iedalījumā. Tomēr der atcerēties, ka QmP statusu var saņemt tikai augstas klases vīni, kuri radīti izmantojot labvēlīgas ražas vīnogas. Kabinett vīni tiek radīti no ražas, kura tiek novākta septembra beigās. Vīni ir ar zemāku alkohola saturu nekā iepriekš minētie vīni un mēdz būt ļoti sausi, bet tajā pašā laikā ļoti viegli.

6. Eiswein – vīnogas ievāc zem -7 C grādiem, praktiski jau sasalušās.

Sanāca diezgan gari un plaši par vīnu veidiem. Taču vēl mazliet par garšas buķetēm. Izrādās Dr. Ulrich Fischer izstrādājis sarkanā un baltā vīna apļus, kuros raksturojis vīnu garšas nianses (skat. bilžu galerijā zemāk). Piemēram, rieslinga garšas un smaržas buķete: persiks + ābols + greipfrūts + rožu ziedlapiņas + medus + nopļauta zaļa zāle.

Nākamajā rakstā par sešiem degustētajiem vīniem un to garšas un smaržas buķetēm. Turpinājums sekos.

Izmantotie materiāli:
www.germanwinesociety.org
http://www.irlaiks.lv/drinks/regions/germany/article.php?id=11989
http://www.deutscheweine.de