Izrādās par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kurš var izveidot ideālas attiecības vai tieši pretēji – nesaderēt nemaz kopā. Par cilvēkiem saka „tāds tādu atrod” vai „pretējības pievelkas”, tā arī par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kuram ir daudz kas kopējs, sākot no raudzēšanas, izturēšanas procesa līdz uzglabāšanai un servēšanai, pasniegšanai. Kaut gan starp viņiem ir divas būtiskas atšķirības – pelējums un sāls, kas piemīt labam sieram, bet vīnam pilnīgi nepieņemamas sastāvdaļas.
Šogad ziema izdevusies uz goda. Kaut gan jāsaka, ziema nav mans mīļākais gadalaiks, aukstums neiedvesmo jebkādai aktīvai darbībai. Tomēr pastaiga saulainā ziemas dienā starp apsnigušiem kokiem ir īsts skaistums. Skat. foto galeriju, kas tapusi pāris tādās pastaigās tepat pa Rīgu ar Nikon D200 rokā.
Ne vienmēr, izmantojot elektroniskos tulkotājus tīmeklī, var iegūt precīzu dotā vārda, vārdu savienojuma vai teksta fragmenta nozīmes tulkojumu, bet reizēm sanāk pat diezgan amizanti teksti. Piemēram, Kalvītis Googles tulkotājā tiek iztulkots kā Хеллоуин, bet vārds „saimniece” kā „любовница”, „lopu vagons” - „серийный автомобиль”.
Kaut gan pasākums notika pagājušā gada nogalē, nolēmu uzrakstīt par šo jauko Madeiras vīnu degustācijas vakaru, jo labā pēcgarša saglabājusies līdz pat šodienai. Sanāks tāds kā dzirdētā un redzētā atreferējums, jo diemžēl to burvīgo madeiras aromātu un garšu nav iespējams nodot, to vienkārši pašam jāizbauda. Bet nu, īsumā par madeiras gatavošanas tehniku, vīnogu un vīna veidiem, atklājumiems degustācijas laikā.
Šoreiz jauno gadu sagaidījām nevis pie vai zem eglītes mājās, bet gan pasākumā RELIVING LEGENDS NYE PARTY, kas notika Andrejsalas „Peldošajā darbnīcā”. Īstenībā afišu tīmeklī pamanīju tikai 30.decembra pēcpusdienā un pēdējā brīdī izlēmu nopirkt biļetes. Iedvesmojos no domas, ka varēsim vērot pusnakts salūtu no kuģīša klaja un padejot dzīvās mūzikas pavadījumā.
Vakar, t.i., pagājušogad paklaiņojām pa Rīgas centru burtiski dažas stundas līdz gadu mijai, lai papriecātos par medijos izslavēto 480 tūkstoši latu vērto dekoratīvo apgaismojumu. Skaisti!
Vai esi kādreiz sajutis Ziemassvētku noskaņu vasaras dienā? Šajā gleznainajā Bavārijas pilsētiņā pabijām pāris gadus atpakaļ, un tas bija vasaras nogalē, šķiet augusta beigās. Ziemassvētku gars jautās visur, neskatoties uz to, ka senlaicīgo namu fasādes bija bagātīgi rotātas ar ziedošiem puķu podiem visdažādākajās dzīvespriecīgajās krāsās. Kas tad radīja šo ziemas saulgriežu sajūtu?
Fantasmagorija vairākās epizodēs. „Tu sapņoji būt brīva es tevi turpinu Neko es nevēlos tik tevi mīlēt Spēj negaiss piepildīt ieleju Zivs piepilda upi Es radīju tevi pēc savas vientulības mēra Veselu pasauli kur paslēpties.” Un tad viņš lēnām paliecās mazliet uz priekšu, un viņu lūpas saskārās ilgā un kaislīgā skūpstā, tā kaut kā ...
Tā droši var teikt par sievieti, kas tērpusies dizaineres Mari Cruz kleitā no jaunās 2009. – 2010.gada kolekcijas. Mani fascinēja drošie un košie krāsu salikumi, kas gan izaicina, gan harmonizē viens ar otru, gan nepārprotami uzrunā un pievērš uzmanību. Turklāt tērpi pasniegti noskaņu papildinošā vidē – dabīga tumškoka interjers, senatnīga glezna apzeltītā rāmī, baznīcas priekštelpa ar svecītēm, arābiskas raibas flīzes uz sienas, kas Spānijā un Portugālē nav retums, skats uz Seviljas vecpilsētu u.tml.
Vakar, 14.novembrī, ap 18:00 vairākas Rīgas namu fasāde iekrāsoja dažādu toņu gaismas stari, pa sienām klīda ritmiskas ēnas, kanalizācijas lūkās sāka dejot zivju silueti. Sākās otrs savā vēsturē gaismas festivāls „Staro Rīga”. Galvenie objekti koncentrējās tieši Vecrīgā un pilsētas centrā, tāpēc ielas bija pilnas ar cilvēkiem, kur katram otrajam rokās fotoaparāts. Skat. video un foto.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
