Ko zinām un kādi stereotipi mūs nebeidz pavadīt, kad minam vārdu – Maskava? Es kā kārtīgs postpadomju cilvēks Maskavu esmu redzējusi bērnībā gandrīz katru vakaru televizora ekrānos, joprojām nekļūdīgi varu atpazīt Kremļa kurantu skaņu, zinu, ka tā ir liela, tad arī likās - tāla un neaizsniedzama.
Deja gan kā fiziska aktivitāte, gan kā stājas, līdzsvara un kustību attīstītāja, gan kā ķermeņa brīvības, atslābuma, ārēja un iekšēja miera radītāja. Dana (libāņu valodā „melnā pērle”) ar vēderdejām nodarbojas vairāk nekā 5 gadus. Pastāvīgi papildina zināšanas pie deju skolotājiem Ēģiptē, Grieķijā un tepat Latvijā, Rīgā. Tāpat savas zināšanas ēģiptiešu un arābu deju horeogrāfijās un prasmes parādīt dejā savu sievišķīgo valdzinājumu Dana māca, nodod citām.
Visnotaļ jauks pasākums notika š.g. 12.jūlijā Madonas kultūras namā. Deju studija „Mantigra”, sadarbībā ar Madonas pilsētas domi noorganizēja 1.Eksotiko deju festivālu.
Devāmies ceļā sestdien diezgan agri no rīta. Diena bija saulaina, debesis skaidras. Pirmais pieturas punkts – Engure. Tur apskatījām vecu koka baznīcu, molu un akmeņaino piekrasti.
Ja trūkst laika un enerģijas plānot tālos atpūtas brauciens un ja gribas izrauties no ierastās vides, pilsētas burzmas un nedomāt pilnīgi ne par ko, vislabākais samest ceļojumu somā nepieciešamo apģērba, kosmētikas un pārtikas minimumu un doties ceļā tepat pa Baltijas jūras piekrasti.
15.06.2008. 19:40 Ruhnu sala izrādījās ļoti maza. Izņemot baznīcu un bākas nekā vairs nav. Ir roņi! Pa gabalu redzējām. Ja atradīsim karti, rīt brauksim uz Saaremaa, tad uz Ventspili.
Vakarnakt Cēsīs Vienības laukumā, pateicoties SIA L Tips iniciatīvai un organizatorismam , skanēja 80. un 90.gadu disko mūzika. Nu kā veldzējošs plāksteris 30 – gadnieku dvēselei!
Akmens krāvumi, neskaitāmi krusti un pieminekļi, koka un akmens skulptūras, iezīmēti vai iekalti simboli – horoskopu zīmes, dieva acs, saules aplis, austras koks u.tml. To visu kopā sakopojis tēlnieks un dīvainis Viļus Orvidus.
Šogad izmantojām mazliet citu Muzeju nakts pasākumu apmeklēšanas taktiku nekā iepriekšējos gados. Mēs 17.maija vakarā devāmies uz perifērijām – Pārdaugavu, Sankandaugavu, Hanzas, Lāčplēša ielu, Mežciemu. Rezultātā daudz redzējām, dzirdējām, izmēģinājām un nogurām nosacīti.
Šo vietu mēs nodēvējām par pingvināriju. Jūras muzeja 31 akvārijā atrodas pašas interesantākās no 50 saldūdens un Baltijas jūras zivju sugām, kā arī eksotiskie jūras iemītnieki.