Muzeju nakts 2008 – pa Rīgas „perifērijām”

Šogad izmantojām mazliet citu Muzeju nakts pasākumu apmeklēšanas taktiku nekā iepriekšējos gados.

Agrāk kā daudzi citi rīdzinieki vai Rīgas viesi staigājām pa Vecrīgas vai tās tuvumā esošiem muzejiem – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pie Doma baznīcas, Ārzemju mākslas un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Pils laukumā, Latvijas okupācijas, Kara , Farmācijas, Dekoratīvās mākslas muzejs u.tml. Rezultātā liela burzma, slapja mugura, bezgaisa telpa, daudz informācijas, rindas, kas nogurdina. Šogad arī bija izveidots bukletiņš – karte, ko varēja paķert katrs interesents, bet tajā visa uzmanība atkal tika koncentrēta uz Vecrīgu un centru.

Mēs 17.maija vakarā devāmies uz perifērijām – Pārdaugavu, Sankandaugavu, Hanzas, Lāčplēša ielu, Mežciemu. Rezultātā daudz redzējām, dzirdējām, izmēģinājām un nogurām nosacīti.

Vispirms uz Kultūras muzeju Dauderi Sarkandaugavā blakus Aldarim. Bijusī K.Ulmaņa rezidence, kas saglabājusi latviskuma garu un plašu eksponātu klāstu pateicoties kādam ārzemju tautietim. Tautas tērpi, saktas, Latvijas laika apbalvojumi, gleznas, autentisks senatnīgs kamīns, grezni griestu zīmējumi.

Šovakar šeit skan vācu valši. Mazliet čīkstošs parkets, pa logu skats uz lapeni un ozolu kuplajiem zariem.

Tad uz Pārdaugavu, tur trīs slavenu dzejnieku un kultūras darbinieku mājas. Ojāra Vācieša memoriālais muzejs iekārtotas mājā, kurai ir vairāk nekā 200 gadu. Tā bijusi pirmā lielākā māja Pārdaugavā un tajā kādu lauku darbojies rīdziniekiem visiecienītākais traktieris „Jeruzaleme”. Padomju laikā šī māja tika paglābta no nojaukšanas pateicoties tieši O.Vācietim. Tagad šeit apskatāma dzejnieka darba istaba, sagatavots laba audiovizuālā prezentācija – var paklausīties un redzēt pašu dzejnieku lasām dzeju, pārliecināties par autora vienu no rakstura īpašībām – pedantismu. Pēdējais izpaužas rūpīgu sniegpārsliņu izgriešanā no smalkā koppapīra, filigrānos grafiskos zīmējumos un precīzi sakrautai grāmatu ķipai istabas stūrī.

Turpat netālu, burtiski pāri ielai Jāņa Akurātera muzejs. Mājas, kas organiski iederas Arkādijas parka un Pārdaugavas šauro un mierīgo ieliņu ainavā. Pirmajā stāvā šovakar izstāde/akcija „Jānis Ziemeļnieks – Es eju bojā, iekārodams tevi ...” , Jura Kulakova mūzika. Otrajā stāvā Akurātera dzīvojamā vide – senas mēbeles, grāmatas, izšūtas linu sedziņas u.tml.

Blakus Āgenskalna tirgum E.Smiļģa Teātra muzejs. Šeit foto no notikušām izrādēm, smalki darinātais Spīdolas asiņaini sarkanais tērps ar kroni, skatuves skeči un iejušanās aktieru lomā, pielaikojot dažādus skatuves rekvizītus.

Tālāk ceļš ved ciemos pie Aleksandra Čadaraiņa jeb uz A.Čaka memoriālo dzīvokli Lāčplēša ielā. Šeit iesaistāmies spēlē ar dažādu lietu un simbolu atrašanu dzejnieka dzīvojamās istabās. Balvā par pareizām atbildēm našķojamies ar konfektēm.

Apjūsmojusi populāro un praktiski visās mācību un biogrāfiskās literatūras grāmatās reproducēto Strunkes gleznu, ar „dzeltēno” čakisko krūzīti rokās devos tālāk.

Latvijas Ugunsdzēsības muzejs deva iespēju ne tikai iepazīties ar ugunsdzēsēju darba instrumentiem gadu gaitā, bet arī tos izprovēt. Muzeju darbinieki bija iecietīgi pret daudziem trauksmes zvanu trokšņiem, tehnikas izmēģināšanas un pat piedāvāja ietērpties aizsargdrēbēs un izmēģināt pašu dzēšanas procesu.

Ap pusnakti ieradāmies Rīgas Motormuzejā Mežciemā, kur lielāko skatītāju pūli pulcēja tieši „burnout” un „drifta” paraugdemonstrējumi laukumā. Pats muzejs bija atvērts pastāvīgās ekspozīcijas apskatei.

Video "DRIFT paraugdemonstrējums"

Priecē, ka aizvien vairāk muzeju gan Rīgā, gan Latvijā piedalās šajā akcijā. Iesaistās ne tikai muzeji, bet arī teātri (Latvijas Nacionālais teātris), bibliotēkas (Latvijas Nacionālā bibliotēka), grāmatnīcas (Zvaigzne ABC). Tika izveidoti 2 bezmaksas autobusu maršruti uz Pārdaugavu, uz Sarkandaugavu, uz Mežciemu, kas atviegloja pasākuma dalībnieku pārvietošanos. Jauki, ka šis pasākums ir radis tādu lielu rezonansi sabiedrībā.

 Žēl, ka Muzeju nakts pasākumi tomēr neatspoguļoja pieteikto tēmu un saistību ar kultūras mēnesi O!Vācija, nebija dzirdama dzeja, mūzika, priekšnesumi vācu valodā, vai arī netika izmantoti vācu kultūras atribūti (vismaz tajos muzejos, kurus apmeklējām – nē).