Televīzijas raidījumā, no kura insprējos šim rakstam, tika pieaicināti četri pāri un uzdots uzdevums, izlasīt uz A4 papīra lapas instrukciju un sekot tai. Eksperimenta rezultāti apliecināja to, ka kaut kas kopīgs viena dzimuma pārstāvjiem noteikti pastāv, taču vienmēr būs izņēmumi.
Cilvēki rotājušies ar auskariem jau gandrīz 5000 gadus atpakaļ. Vēsturnieki, kas pētījuši senās rotaslietas, noskaidrojuši, ka sīkās greznumlietas parādījušās Āzijas rietumos ap 3000.g. p.m.ē. Vecākais atrastais auskars veidots 2500.g.p.m.ē. un tas atrasts Irākā. Auskaru popularitāte laika gaitā ir augusi un mazinājusies atkarībā no frizūru un modes tendencēm.
Apkārtne, kuru ap sevi radām, var daudz ko pastāstīt par mums. Jo gribam vai nē, mēs neviļus vidi apkārt sev veidojam pēc sava ģīmja un līdzība. Reizēm svētīgi atraut acis no darba datora monitora un pārlaist acis savam rakstāmgaldam.
Paturpinot tēmu par cilvēka ķermeņa proporcijām, šoreiz vairāk pievērsīšos detaļām - pirkstu un nagu raksturojumam. Kaut gan visu vienmēr jāskata kopumā – gan formu, gan lokanumu, gan nokrāsu, gan izvērsumu, gan attiecības, sākotnēji daži šabloniski vērojumi par pirkstu veidiem.
Kārtojot vecos pierakstus, uzdūros savam kādreizējam hobijam – cilvēka ķermeņa proporciju pētījumiem un kā tās atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli, raksturu, noslieces, parāda iedzimtību un attīstības iespējas. Šoreiz gribu padalīties ar materiālu par cilvēka plaukstu.
Vienu dienu spriedelējām, kā automašīnas izvēle raksturo tās īpašnieku. Prātā pārcilājot paziņu, draugu un radu loku un viņu braucamos, sanāca izveidot tādu kā īsu katras markas īpašnieka tipoloģizētu aprakstu. Uzreiz jāsaka, ka nepretendējam uz jebkādu zinātniski pētniecisku rezultātu apkopojumu , bet gan uz tīri subjektīviem vērojumiem. Un izņēmumi vienmēr pastāv.
Mūžsena, daudz zelēta, bet vienmēr aktuāla tēma, it īpaši sievietēm, kurām mūsdienu modes kanoni liek pastāvīgi uztraukties par slaidās līnijas saglabāšanu. Izmēģinājušas dažādas drakoniskas diētas un sapratušas, ka to iedarbība ir īslaicīga, atgriežamies pie patiesības pie ģenētiskās predisponētības un dzīvesveida. Objektīvi izvērtējot to, ko varam ietekmēt un vajag, bet par ko nevajadzētu iespringt.
Laimes jēdziens ir daudz cilāts gan filozofijā, gan psiholoģijā, gan ētikā. Laime skatīta gan kā pastāvīgs cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, gan kā mirkļa eiforija, uzplaiksnījums. Vakar uzdūros dokumentālajai filmai, kur laimes stāvoklis tika analizēts pasaules valstu, nāciju sakarā. Pēc sakrāto datu analīzes izveidota arī laimīgāko un nelaimīgāko nāciju pasaules karte.
Ir sapņi, kurus mēs vienkārši neatceramies, un pat aplami apgalvojam, ka šonakt es nesapņoju. Sapņo visi cilvēki, pat aklie, kas dienas laikā neredz nedz konkrētus tēlus, nedz krāsas. Taču ir sapņi, kas mūs pārsteidz, nobaida, aizkustina un, neskatoties uz to, cik tu esi māņticīgs vai nē, liek nākamajā dienā meklēt rokā sapņu tulku vai visdrīzāk google.com meklētājā tādu centies uziet.