Mācību programma nākotnes skolā

Apbrīnojami daudzi ar rūgtumu sirdī (galvā, mutē) atceras, kā skolā mocījās ar matemātiku, fiziku un ķīmiju. Tas viss ir "bleķis" un dzīvē no tā pilnīgi nekas nav vajadzīgs. Modernajā, 21. gadsimta skolā infantilitāte jāsaglabā līdz iespējami ilgākam vecumam. Bet pats galvenais - nekādu mājasdarbu, nekādu zubrīšanu, nekādas piepūles. Visam jābūt ar rotaļu elementiem. Vienmēr jāpatur prātā, ka galvenais skolā ir nevis mācības, bet brīvpusdienas un skolas piens, vēlams bez Q drudža komponentes. Toties, bērnam sasniedzot pilngadību, tas ar neredzamu rubiļņiku tiek pārslēgts uz citu - izdzīvošanas realitāti. Sorry, bērnība beidzās, tagad jūs, godātais pilsoni, esat vēlētājs.

No otras puses, ar kvēliem saucieniem uz lūpām "dzīve gara, vēl paspēs pastrādāt", aktīvākie vecāki varētu rosināt sabiedrības iniciatīva platformā manabalss.lv pilngadības slieksni pārcelt no astoņpadsmit uz, teiksim, divdesmit sešiem gadiem, bet perspektīvā arī līdz trīsdesmit pieciem. Jo, kā raugi, lielai daļai šo aktīvo vecāku "dzīve sākās vien pēc trīsdesmit". Dažiem, protams, vien pēc četrdesmit, piecdesmit vai pat sešdesmit, bet tādu ir mazākums. Bet nu, par visu pēc kārtas.

Klausoties deputātu runās, dzirdu viedas domas, ka visām problēmām, ar kurām cilvēks saskaras pieaugušie, jāsāk gatavot skolā. Paturot prātā, ka skolai jābūt iekļaujošai, tādai, lai tur ne tikai "umņiki" gūtu kaifu no jaunām zinībām, bet savu vietu atrastu huļigāni, topošie biznesmeņi un noziedznieki. Īstenībā, lai "umņiki" ar savām spožām zināšanām nesačakarē tusēšanās (tfu, atvainojos - mācīšanās) prieku tiem, kuriem galviņa nav tik gaiša, ragus dūnās jāsabāž jau aizlaikus. Ilustratīvs piemērs ir Annija no Bauskas, kura bija noskaņojusies doties uz starptautisko matemātikas olimpiādi Taizemē. Kā govs pļecka no skaidrām debesīm bija VISC vēstule, kurā ierēdnieciski stoiciskajā tonī paskaidrots - naudas šādām atrakcijām nav. Tikmēr IZM ierēdne ar platu smaidu sejā steidza iepriecināt TV skatītājus, ka šāda situācija ir kopš 2009. gada, jo kā raugi ministrijai ir arī "citas" prioritātes, ar to droši vien domājot, piemēram, podā nolaistu 3.55 miljonu EUR vērtu skolas.lv portālu.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos, apmierinot nemitīgi augošās vecāku un politiķu vajadzības, paturot prātā saukļus "ilgstpējīga attīstība", "radoša personība", esmu uzmetis sarakstu, kāda varētu izskatīties nākotnes skolas mācību programma:

1. Sports (vēlams katru dienu, pa divām stundām);
2. Kristīgā ētika (Luterāņu. Atkarībā no ģeopolitiskā stāvokļa, arī Pareizticība).
3. Bērnu un sieviešu tiesības (tiesības ir tikai bērniem un sievietēm, vīriešiem tikai pienākumi).
4. Psiholoģija (ar testu palīdzību atrast savu vietu "lielajā" dzīvē).
5. Uztura mācība (kaut kā jāieborē, ka jāēd vārītie dārzeņi un bez sāls).
6. Informātika (ar novirzienu uz MS Office 97 apgūšanu).
7. Seksuālā audzināšana (vēlams pēc grāmatas "Todien, kad Kārlis bija Karlīna").
8. Patriotiskā audzināšana (iemācīt ar drūmām sejām stāvēt pie memoriāliem).
9. Latvijas vēsture (nav nekādas vajadzības piebāzt galvu ar gadskaitļiem un svešu onkuļu uzvārdiem).
10. Mediju pratība un kritiskā domāšana (pēc būtības - sagrozītā politinformācija).
11. Mūzika (principā, gatavoties Skolēnu Dziesmusvētkiem, uz kuriem tā arī neaizbraukt).
12. Darbmācība (zēniem - prast aizlāpīt caurās kabatas, meitenēm - iedzīt pēdējo naglu).
13. Ģeogrāfiju (lai var uz globusa atrast Īriju un Antarktīdu).
14. Ekonomiku (jāapgūst visi ātro kredītu posta paveidi).

Tā kā izglītības likumā noteikts, ka nedēļā var būt ne vairāk par 34 stundām, domājams, pie šāda mācību plāna tādām blēņām kā matemātikai, fizikai vai ķīmijai vieta neatradīsies. Ja nu galīgi nekā neizdodas aizpildīt stundu plānu, var piešaut klāt literatūru (moderno protams) un starpdisciplināros eksperimentus (nu, tur kur kaut kas gaisā uziet). Apgūstot šādu vispārējās izglītības programmu, matrikulētie skolu abiturienti, pateicoties iegūtām prasmēm un iemaņām, būs neatsverams un nenovērtējams atspaids plašajā darba tirgū, ceļā uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un darba ļaužu labklājību!