Savādi jau paliek, kad aiziet viengadnieks (1977-2011). Liekas tik daudz ir bijis, tik daudz vēl priekšā. Neviens jau īsti nezin, no kurienes mēs nākam un kur aizejam. Varbūt turpinām dzīvot paralēlā pasaulē, varbūt pārdzimstam, pārvēršoties, piemēram, par trusi , kas kāri tiesā garšīgu pieneņu lapu. Pēdējā bija Mārtiņa vīzija. Mazs ieskats Mārtiņa Freimaņa dzejas krājumā „Zālīte truša dvēselei” (Mandris, 2004).
Šorīt, dzerot kafiju un skatoties pa logu kā trako vējš, bet saule ir gandrīz jau pavasarīga kaut arī ir vēl janvāra nogale, iedomājos pameklēt YouTubē dzejas lasījumus, kas būtu lielisks fons. Diemžēl jākonstatē, ka dzejas lasījumu latviešu valodā ir gaužām maz. Nācās vilkt ārā pierakstu burtnīcu no studiju laikiem, kur cītīgi tika pārrakstīti daži franču modernistu sacerējumi.
Pazīstamā spāņu dzejnieka Federiko Garsija Lorkas „Somnambulisko romanci” pirmo reizi izdzirdēju Mariannas Verdecias flamenko rumba meistarklasēs Agustina de Cantarote izpildījumā. Skanējuma savaldzināta uzmeklēju tīmeklī arī dzejas tekstus. Lorkas dzeja iemieso sirreālismam un it īpaši simbolismam raksturīgos elementus.
Rudens man šķiet tāds ļoti lakonisks mēnesis, bez liekiem vārdiem, liekām kustībām vai vētrainām jūtu izpausmēm. Netīšām atausa prātā sen lasītā un nez’ kāpēc iespiedusies atmiņā japāņu dzejas trīsrinde: „Es aizeju. Tu paliec. Divi rudeņi”. Piedāvāju šovakar, kad aiz loga līst auksts rudens lietus, palasīt kopā haiku.
Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.
Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!
Turpinu papildināt savu pantiņu blociņu, šoreiz apkopošu apsveikumus kāzu dienā un kāzu gadadienās. Vienmēr ir licies, ka tieši kāzu apsveikumu kartiņas ir īpašas – tik baltas, trauslas un izsmalcinātas. Ar zināmu bijību vienmēr esmu ņēmusi rokā un izvēlējusies smalku melnu pildspalvu, lai raksts izskatītos pēc iespējas smalkāks un graciozāk.
Ja jau tādi svētki kā Sv. Valentīna jeb visu mīlētāju diena radušies, tad nu aicinu visus šajā dienā viens otram teikt ar mīlestību tikai par mīlestību! Šeit esmu apkopojusi dažu autoru mīlas dzeju. Ja esat cilvēks, kuram mīlas vārdi tik viegli neiet pār lūpām, tad izlīdzieties ar kādu dzejas vārsmu, ko var nosūtīt kā apsveikuma pantiņu Valentīndienā savam/-ai mīļotajam/-ai.
Nu, būs jau Ziemas saulgriežu svētki godam sagaidīti un nosvinēti. Kā nekā šogad kalendārs mums bija atvēlējis piecas brīvas dienas no 24. līdz 28.decembrim. Ne mazāk garas būs arī Gadu mijas brīvdienas no šī gada 30.decembra līdz 2009.gada 4.janvārim. Lai svētki būtu sirsnības un jautrības pilni, lūk, daži Jaunā gada apsveikuma pantiņi no iinuu piezīmju blociņa.
Tas ir emocionāls mūzikas stils, pilns kaislību, sāpju, skumju, greizsirdības, bet tai pašā laikā fado atšķiras ar to, ka spēj savienot neciešamas sāpes ar dzirkstošu dzīvesprieku, dzīves nežēlību ar mīlestības spēku.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
