.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Pamanīju šo filmu Baltajā naktī un aizvakar atradu tīmeklī, lai uzmanīgi noskatītos no titriem līdz titriem. Filma fascinēja un lika aizdomāties – kāpēc cilvēkiem nepieciešama mutvārdu valoda, ja visu var izteikt ar mīmiku, žestiem, acu skatienu, skaņu, mūziku un deju?! Ķermenis nemelo pat tad, kad izteiktie vārdi ir viena vienīga izlikšanās.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.
Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus. Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.
Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.
Jau 19.gs. augus, kas saturēja ēteriskās eļļas, sāka audzēt rūpnieciskos nolūkos. Francija kļuva par vienu no vadošajām parfīmu ražotājām. 20.gs. aromātiskās vielas sāka izmantot medicīnā, kas nozīmēja, ka aromātisko vielu īpatnības un to specifiskā iedarbība uz cilvēka psihi un ķermeni tika racionāli izpētīta.
Francijas dienvidu daļa blakus Vidusjūrai. Kopš 19.gs. attīstījās kā kūrortpilsētu apgabals. Francijas Rivjēras divas galvenās pērles – Nica un Kannas.
Vācijā rupjās maizes vietā tiek pasniegtas pufīgas bulciņas, Francijā – kruasāni ar / bez pildījumiem, Spānijā – sacepumi, putukrējums, kūciņas, u.c. našķi. Tātad, atļaujos vairāk, jo neesmu sev kārtējo kaloriju porciju sarūpējusi savām rociņām.