Itālijā uz galda blakus maizei un sālim neiztrūkstoši arī vīns. Bet, ja sanāk ciemiņi, tad skanīgais Salute! skan pāri visam. Dzīves svinēšana. Piektdienas vakarā tāda maza dzīves svinēšana bija arī tepat Rīgā Larisas organizētajos neatkarīgajos vīna kursos. Šoreiz par Pjemontu un tās vīniem.
Šomēnes sanāca tā, ka atrodoties tepat rudens vēju pārņemtajā Latvijā, baudījām Itāliju. Pirmkārt, protams, mākslas filma „Ēd. Lūdzies. Mīli.”, kur Džūlijas Robertsas atveidotā varone dodas uz Itāliju, lai iepazītu itāļu dzīves svinēšanas mākslu. Otrkārt, Silvijas atsūtītās fotogrāfijas no brauciena pa Itāliju. Treškārt, Larisas organizētais Toskānas apgabala vīnu seminārs.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šoreiz ideja nāk no vīna kursiem, kur allaž kursu organizētāja Larisa rūpējas par to, lai mums būtu garšīgi un tā vakara vīniem piemēroti ēdieni un uzkodas. Uzmanību piesaistīja – garšvielās marinēts siers, tāpēc pēc pasākuma biju klāt, lai namamāte stāsta savus kulināros noslēpumus. Viss ģeniālais, kā vienmēr, izrādījās gaužām vienkāršs.
Iepriekš gari un plaši iznāca iepazīstināt ar Vācijas vīniem no vēstures un teorijas viedokļa. Tagad sīkāk par pašu garšas kārpiņu lutināšanas vakaru un sešiem vīniem no dažādiem Vācijas reģioniem.
Kārtējais vīnu degustētāju klubiņa saiets. Labi izklausās, vai ne? Bet kā garšoja un cik vērtīgas informācijas ieguvām par Vācijas vīniem par to mazliet sīkāk. Piemēram, rieslinga garšas un smaržas buķete: persiks + ābols + greipfrūts + rožu ziedlapiņas + medus + nopļauta zaļa zāle.
Izrādās par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kurš var izveidot ideālas attiecības vai tieši pretēji – nesaderēt nemaz kopā. Par cilvēkiem saka „tāds tādu atrod” vai „pretējības pievelkas”, tā arī par vīnu un sieru var runāt kā par pāri, kuram ir daudz kas kopējs, sākot no raudzēšanas, izturēšanas procesa līdz uzglabāšanai un servēšanai, pasniegšanai. Kaut gan starp viņiem ir divas būtiskas atšķirības – pelējums un sāls, kas piemīt labam sieram, bet vīnam pilnīgi nepieņemamas sastāvdaļas.
Kaut gan pasākums notika pagājušā gada nogalē, nolēmu uzrakstīt par šo jauko Madeiras vīnu degustācijas vakaru, jo labā pēcgarša saglabājusies līdz pat šodienai. Sanāks tāds kā dzirdētā un redzētā atreferējums, jo diemžēl to burvīgo madeiras aromātu un garšu nav iespējams nodot, to vienkārši pašam jāizbauda. Bet nu, īsumā par madeiras gatavošanas tehniku, vīnogu un vīna veidiem, atklājumiems degustācijas laikā.
Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu vai īgnuma par kaut ko. Sākotnēji gribējās nofotografēt visu, jo katra nama fasāde ir īsts mākslas darbs. Tad nu mēģināšu apkopot īsumā - 10 lietas, kuras būtu vērts redzēt un izbaudīt Trier.
Lai nu cik informatīvi un īsi par šo ikgadējo notikumu Vecrīgā, bet viennozīmīgi man tas ir pasākums dzīvespriekam. Tradicionāli divas dienas jūnijā, gleznainā Konventa sētas iekšpagalmā ir iespēja izgaršot daudz dažādu vīnu un paklausīties jauku mūziku. Tad nu daži kadri un vērojumi no tā visa.
Izrādās portvīns radies tikai pirms 300 gadiem, kādam angļu tirgonim, pārvadājot sarkanvīnu no Portugāles un Angliju, radās doma piešaut klāt spirtu. Angļiem tā iepaticies portvīns, ka Porto kļuvusi par galveno ostas pilsētu, no kurienes saražoto transportējuši uz Grossbritāniju.