Itālijas baudīšana

Ar ko Tev asociējas Itālija? Vīns, saule, spageti, pica, Pizas tornis, Roma, Karmena, gondolas, mafija, Pvaroti, tiramisu, Ferrari, futbols, Milānas mode, Romeo un Džuljeta, grappa ... Kad pāris gadus atpakaļ bijām Itālijas ziemeļos, grupas vadītājs mums teica, ka itāļiem ir divas perfektas lietas – ceļi un kafija, par pārējā kvalitāti var dikti šaubīties. Domāju, ka iepazīstot tuvāk un paceļojot pa Itāliju var atrast daudz vairāk par divām labām lietām.

Šomēnes sanāca tā, ka atrodoties tepat rudens vēju pārņemtajā Latvijā, baudījām Itāliju. Pirmkārt, protams, populārā uz lielajiem kinoteātru ekrāniem iznākusī filma „Ēd. Lūdzies. Mīli.”, kur Džūlijas Robertsas atveidotā varone dodas uz Itāliju, lai iepazītu itāļu dzīves svinēšanas mākslu, mācītos valodu un ēstu, ēstu, ēstu ar baudu. Otrkārt, Silvijas atsūtītās fotogrāfijas no brauciena pa Itāliju. Treškārt, Larisas organizētais kārtējais vīna seminārs, kurā iepazinām un baudījām Itālijas vidienes jeb Toskānas apgabala vīnus.

Esmu stāvā sajūsmā par itāļu nacionālo virtuvi, jo visiem ēdieniem bagātīgi pievieno garšvielas – ķiplokus, lauru lapas, majorānu, muskatriekstu, kanēli, čili piparu u.tml. Tos parasti gatavo un pasniedz klāt bagātīgi pievienojot olīveļļu un dažādus sierus. Itāļi iecienījuši mīklas izstrādājumus – dažādus makaronus, lazanjas, spageti, picas, baltmaizi jeb ciabbatu. Tad, protams, tumīgas dārzeņu biezzupas, vītināts šķiņķis jeb prošuto, baltā pelējuma desas, kaltēti tomāti. Mmm, pilnīgi prasās kāda kulinārā tūre pa Itālijas apgabaliem!

Bet nu atgriežoties pie realitātes – rudens tumšais vakars aiz loga, mēs baudām Itālijas vīnus. Ievadam dārzeņu biezzupu ar grauzdiņiem un vienīgo šis vakaram paredzēto baltvīnu Tommasi Poggio al Tufo Vermentino (Maremma) IGT 2008 no Vermentino gaišajām vīnogām. Pasniedz labi atdzesētu. Garšā jūtams citrona skābums, smaržā – ziedi, rozmarīns, salvija. Pirms tam nekad nebūtu iedomājusies, ka zupa var tik labi saderēt kopā ar vīnu.

Toskāna pamatā pazīstama ar sarkanajiem vīniem, kā nu ne, veseli 85% no visiem vīniem ir tieši sarkanie. Tā stereotipizēti domājot, ja saka Itālija un vīni, tad tiešām pirmais, kas nāk prātā tāds dziļi sarkans sarkanvīns. Šķiet arī filmā Eat Pray Love baltos vīnus uz galda nemanīju. Tas tā bišku apbēdināja, jo esmu tieši balto fane. Kaut gan, dzīvē viss ir jāizbauda, lai skaidri pateiktu – patīk/nepatīk, mans/ne mans.

Priecē tas, ka Itālijas vīniem (atšķirībā no Francijas, kas man joprojām izvēles ziņā ir vesela galvassāpes, jo neesmu tos pienācīgi sapratusi) ir skaidri kvalitātes kritēriji un tie visi, ieskaitot ražotāju, vīnogu šķirni, apgabalu un pudelēs pildīšanas gadu redzami uz etiķetes. Nu vismaz var gudru sejas izteiksmi tās izpētīt. Vienīgais, kas kopīgs franču un itāļu vīniem – jo glaunāks, jo askētiskāka etiķete.

Burtiņi, kas norāda vīnam piešķirto kvalitātes līmeni, skatot no lejas uz augšu: VDT – Vino da Tavola jeb galda vīni (tas tāds ikdienas padzēriens ūdens vietā pie maltītes vienā itāļu ģimenē); IGT – Indicazione Geografica Tipica (kvalitatīvi vīni; zem šī apzīmējuma var atrast arī spices vīnus, kuriem augstākais vērtējums netika dots tikai tamdēļ, ka vīndaris izvēlējies pievienot vīnam reģionam netipiskas vīnogu šķirnes jeb citiem vārdiem sakot, neitāliskas, netoskāniskas u.tml.); DOC - Denominazione di Origine Controllata (vēl solīti augstāk); DOCG - Denominazione di Origine Controllata e Garantita (spices vīni, ar izmeklētu, mazu vīnogu novākuma daudzumu no 1 ha, gadiem izturēti vīni).

Galdā tiek celta vītinātā gaļa, itāļu maize ar olīvēm (tā gan labā, jāiet pakaļ uz Stockmani) un ar saulespuķu sēkliņām, aitas sieri (Pecoriono), kaltēti tomāti, pesto. Seko 6 sarkanvīni, atvērti vismaz pirms 12 stundām un paturēti istabas temperatūrā.

Villa Antinori Rosso, Toscana IGT 2006 – vīns ar DOC līmeņa kvalitāti. Antinori atkāpās no uzskata, ka Tokanā var audzēt tikai Itālijas vīnogas. Šajā vīnā apvienotas 55% Sangiovese (vispopulārākā Toskānas tumšā vīnoga), 25% Cabernet Sauvingnon, 15% Merlot, 5% Syrah. Intensīva rubīnkrāsa. Aromātā – sarkanās ogas, mellenes, kazenes. Trīs reizes dziļa ieelpa, paskalināšana, tērcīšu vērošana uz glāzes malas, pēc tam liels malks un ... ārkārtīgi savelkoša sajūta, tanīni uzdarbojas. Intuitīvi ķeros pie ūdens glāzes, lai uzdzertu. Asociācija – dziļš rudens, koku lapas uz zemes.

Poliziano Vino Nobile di Montepulciano DOCG 2006 – vīnogu šķirnes: 85% Prugnolo Gentile, 10% Colorino, Canailolo, Merlot. Izturēts 14-16 mēnešus ozolkoka mucā. Potenciāls: 10-12 gadi. Ķiršu, žāvētu plūmju, riekstu un garšvielu buķete. Viens pats – ir ko turēt, ar vītinātu gaļu un pesto – lielisks.

Montepulciano apgabala vīni esot pazīstami kopš 17.gs. Taču ir vēl viena tradīcija, kas šai pilsētiņai raksturīga un ko mūsdienu jaunatnes kulta filmā The Twilight Saga: New Moon apspēlē – Sv.Markusa dienas svinības, kad pilsētas ielas pielīst ar sarkano krāsu, no karogiem un iedzīvotāju apmetņiem.

Castello dei Rampola Chianti Classico DOCG 2006 (melnā gaiļa kvalitātes zīme uz pudeles) – vīnogas audzētas un vīns iegūts, izmantojot biodinamikas metodes (ekoloģiskā lauksaimniecība, zemes apstrāde, vīnogu novākšana un izturēšana saskaņā ar mēness kalendāru un dabas bioritmiem). Vīns izturēts ozolkoka mucās. Tam piemīt ārkārtīgi dziļa, auglīgas zemes smarža. Man pat šķita pārāk smagnējs tas vīns bija, smagums, ko pat garšvielotā gaļa neatsver.

Marchese Antinori Chianti Classico Riserva DOCG 2005 – no 90% Sangiovese, 10% Cabernet Sauvingnon vīnogām. Vīns izturēts 14 mēnešus mazās ozolkoka mucās, pēc tam 12 mēnešus pudelēs. Intensīvs aromāts ar vaniļas un šokolādes notīm. Krāsa – gandrīz melna kā nakts, liela balta nevienmērīga maliņa uz glāzes malas. Garša dziļa, bet apaļa un maiga.

Attēlā pa kreisi - Marchese Piero Antinori – Antinori vīndaru ģimenes galva, foto atrodas savā 15.gs. rezidencē, netālu no Florences. Ja pērkot iepriekš degustēto vīnu būtu jāšķiras tikai sākot no LVL15, tad šī paša ražotāja vīnu Solaia dāmām labāk pasūtīt restorānā, kad kāds turīgs kavalieris ļauj brīvi izvēlēties no vīnu kartes (rēķinā var saskarties arī ar trīs zīmju skaitli par vīnu vien).

San Polo Brunello di Montalcino DOCG 2004 – klasiska, 100% Sangiovese (~33LVL). Izturēts 24 mēnešus ozolkoka mucās. Tumšie augļi, garšvielas minerāli. Salīdzinot ar iepriekšējo vīnu, šis ar raksturiņu, nav tik noapaļots. Lielisks ar steiku, pīļu aknām, medījumiem un cietajiem sieriem. Uzglabāšanas potenciāls: sākot no 2009. līdz 2020.gadam, iespējams pat ilgāk.

Vakara noslēgumā, protams, deserts. Šoreiz tā funkcijas pilnībā uzņēmās – Pantelleria Passito DOC 2008. Ražotājs: Pellegrino. Vīnogu šķirne – Muscat of Alessandria (Zibibbo). Ražo no telpās žavētām vīnogām. Reģionāla atkāpe – dzirtarkrāsas salds desertvīns no Sicīlijas. Asociatīvi uzreiz atsauca atmiņā Madeiras vīnu, portvīnu degustācijas vakaru. Smaržā jaušams mandarīns. Tradicionāli pasniedz ar mandeļkūku, riekstiem, zilā pelējuma sieriem.

Pilnīgai kopainai par mūsu Itālijas garšas mēnesi pievienoju Silvijas atsūtītās fotogrāfijas (1.-25.foto), arī no Pizas, kas atrodas tieši Toskānā. Kā arī kavējoties nostalģiskās atmiņās par saulainajām vasaras dienām, dažas fotogrāfijas no mūsu brauciena un dienas mazā, skaistā itāļu pilsētiņā Sirmionē (Ziemeļitālija) (26.-40.foto).