Vācijas vīnu garšas šarms

Iepriekš gari un plaši iznāca iepazīstināt ar Vācijas vīniem no vēstures un teorijas viedokļa. Tagad sīkāk par pašu garšas kārpiņu lutināšanas vakaru, kur Larisa piedāvāja mums deviņiem kopā sanākušajiem gardēžiem izbaudīt sešus vācu vīnus.

Pirms sākam degustēt īsa pamācība, kā to pareizi dara. Ielej glāzē, piešķiebj maliņu, pavēro krāsu un viskozitāti. Trīs reizes  dziļie ieelpo un izbauda smaržas aromātu. Tad jāpaņem pilna mute, lai vīns skartu visas mēles daļas, visas garšas kārpiņas. Norijam un izbaudām pēcgaršu.

Pirmais vīns - Braun Grauburgunder Spätlese trocken (Pinot gris) 2008 - Qualitätswein mit Prädikat - nāk no Pfalz reģiona Vācijā, kur pārsvarā sastopama smilts, māla un krāsainā smilšakmens augsne. „Braun” tiek uzskatīta par modernu Vācijas jaunās paaudzes vīna darītavu. Šis vēlās ražas vīns ir ar izteiktu nobrieduša mango un cidonijas aromātiem, kā arī ar ilgu pēcgaršu.

Iinuu subjektīvais vērtējums: Labi sajūtama skābā cidoniju garša, ļoti patīkama. Šķiet baudāms viens pats un kopā ar ēdienu. Patika pudeles askētiskais un reizē elegantais noformējums - tumša ar baltu etiķeti, uz kuras rokrakstā vīnu darītavas nosaukums. Protams, visiem, ieskaitot mani, pārsteigums atverot bija stikla korķītis. Glāzē vīns vizuāli atgādina gaišās eļļas krāsu, laba viskozitāte. 13 % stiprs, kaut gan malkojot liekas, ka grādu mazāk.

Ērika asociācijas:
Zinu, ka vīnus būtu pareizāk vai nu sadalīt pa garšas sastāvdaļām, vai arī pēc lietojuma. Es gan vēlētos ieviest nedaudz savādāku klasifikāciju, proti, - pēc asociācijām. Šis vīns, man asociējas ar augļu pilnbriedumu un viennozīmīgi ar rudeni. Taču ir gana svaigs un veldzējošs. Kā skat, kā ne – uzbūrās sekojoša ainiņa – Septembris, atvasara. Silts, bet tomēr jau rudenīgs vakars.

Sekoja vīns no Rheingau reģiona – Schloss Vollrads Riesling Spätlese trocken 2007 – Prädikatwein (VPD) , kuru baudījām no speciāli rieslingam dizainētās glāzes. Tā ir nedaudz garāka un šaurāka nekā baltvīna glāze. Malkojot vīnu galva jāatliec mazliet vairāk, lai vīns skartu pareizās garšas kārpiņas un ļautu izbaudīt patieso garšas buķeti.

Sauss kvalitatīvs vīns ar izcilības zīmi. Raža vākta rokām, izlasot mazas zeltaini dzeltenas riesling vīnogas. Tumši zaļa iegarena rieslingiem raksturīga pudele ar konkrētajam ražotājam raksturīgo vertikāli rievoto pudeles kakliņu. Arī ar stikla korķīti. :)

Iinuu: Vīna nokrāsa glāzē – gaiši salmu dzeltens. Izjutu kā smagāku, miesīgāku, nekā pirmais vīns. Klāt Larisa bijusi sarūpējusi jaukas uzkodas – kūpinātu lasi ar mīksto sieru un zaļajiem salātiem. Ēdiens lielisks, bet es tam laša kūpinājumam izvēlētos klāt mazliet garšas ziņā vieglāku rieslingu. Garšu pārbagātība mazliet traucēja.

Ēriks:
Sals, dzestra ziemas pievakare. Februāris. Mazpilsēta. Gaisā jūtama malkas dūmu smaka. Un tur kaut kur, siltajā istabiņā kāds malko tieši šo vīnu. :)

Trešais vīns – Weingut von Racknitz Riesling trocken 2006 - Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete (QbA) – no Nahe reģiona Grand Cru apvidus rieslinga ogu vīnogulājiem. Vīna kalna Klamm pamatā ir vulkāniskās izcelsmes ieži, kas tur augošām vīnogām piešķir īpašu garšas nokrāsu, jo augsnē atrodams porfīrs un pelēkais šīferis (pat neprasiet, kas tie par elementiem). Vīna lauks kā parabolisks spogulis ir ieliekts kalna nogāzē. Augsnē esošie akmeņi uzkrāj dienas svelmi, lai to naktīs atdotu vīnogulājiem. Vīns bagātināts ar neatkārtojamu minerālu aromātu.

Iinuu: Glāzē zeltains ar tikko pamanāmu olīvu zaļganu nokrāsu. Jāsaka, šis vīns patika vislabāk, vai nu ietekmējos no tēlainā stāstījuma par vulkāniskajiem iežiem, vai kā ... Garša ilgstoša, noturīga un mainīga, sākumā pavisam cita nekā tai sekojošā pēcgarša.

Ēriks:
Nūuu, jāaa.. Šis vīns reāli pārsteidza. Iedzerot un paviļājot vīnu mutē, pēc kāda laika rodas sajūta, ka vīnam būtu burbulīši. Tādi, kā ļoti mineralizētam, bet „atšālējušamies” ūdenim. Asociācijas? Kā sēdētu uz krātera maliņas un malkotu vīnu. :)

Ceturtais vīns no pārējiem strikti atšķīrās ar savu zaļgano plakano un zemo pudeles formu, kas raksturīga tieši Franken apgabala vīniem. Pudeles forma varētu būt nākusi no tiem laikiem, kad vīndari bija mūki, un ceļojot vīna blašķīti ņēmuši līdzi. Tātad - Schmitt's Kinder Silvaner Spatlese trocken 2005 - Qualitätswein mit Prädikat (VDP). Vīnogas augušas siltajā kaļķakmens augsnē. Daži Silvaner vīnogulāji 25-30 gadu veci. Garšā piesātināts minerāls, nogatavojušies āboli, pikantas garšvielas. Silvaner vīns plašāk ir pazīstams kā īstens sparģeļu vīns.

Iinuu: Garšoja tīri nekas, bet veikalā noteikti paietu garām tādai pudelei, neizvēlētos vizuālā ietērpa dēļ. Laikam esmu nelabojama vizuāliķe, bet iespaidojoties no vīna noformējuma, paša vīna garša neraisīja vajadzīgo fīlingu.

Ēriks:
Viennozīmigi – pavasara vīns. Šo sajūtu droši vien rada skābens rūgtums. Jā tas ir šī vīna pārsteigums – skābens rūgtums. Parasti esmu saskāries ar sausu rūgtumu. Asociācijas? Pavasaris, kūlas dedzināšanas laiks.

Atšķirībā no pārējiem vīniem piektais bija sarkanvīns – Dr.Heger Mimus Spatburgunder trocken 2005 - Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete (QbA) (VDP). Nāk Vācijas no Baden reģiona. Smaržā jūtamas jāņogas un melnās trifeles ar maigām garšvielu notīm (krustnagliņas un melnais pipars). Melnā šokolāde pēcgaršā.

Iinuu: Neesmu sarkanvīnu cienītāja, bet šis man tiešām patika. Turklāt klāt vienkārši superīgs ēdiens – emmental un edam siera šķēlītes un kiša, par kuru iepriekš neko daudz nebiju zinājusi. Tagad, parokoties tīmeklī, uzgāju informāciju, ka ēdiens esot radies tieši viduslaiku Vācijā, kur praktiskajiem vāciešiem esot bijis žēl izmest ārā no maizes cepšanas pāri palikušo mīklu un viņi nolēmuši izcept pīrāgu, kas pildīts ar kūpinātas gaļas gabaliņiem, kas pārlieti ar olas un saldā krējuma maisījumu. Kad recepte aizklīdusi līdz Francijai (tagad to uzskata par franču virtuves ēdienu), vietējā siera nācija nolēmusi to papildināt ar sieru un devusi savu melodisko nosaukumu šim nu jau pilnveidotajam ēdienam.

Klasiskā kiša recepte: 250 gramu miltu, 125 gramu sviesta, 1 ola un šķipsniņa sāls jāsajauc ar 3 ēdamkarotēm auksta ūdens (dažās receptēs izmanto baltvīnu), jāpārvērš mīklā, kas samīcīta jāietin plēvē un uz pāris stundām jāieliek ledusskapī atdzesēties. 250 gramu bekona jāsagriež kubiciņos un kādas 3 minūtes jāblanšē verdošā ūdenī, pēc tam to nokāš caur sietu. Vēlāk uz pannas izkausē mazliet sviesta un apbrūnina bekonu minūtes piecas. Tad sakuļ 3 olas ar 200 mililitriem trekna saldā krējuma, pieliek rīvētu sieru, sāli, piparus un mazliet muskatrieksta. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem, ietauko formu. Klāj formā 3 līdz 5 milimetru biezumā izveltnētu mīklu, uzlokot kādus 3 centimetrus augstu maliņu. Cep pīrāgu apmēram 15 minūtes, izņem no krāsns un atdzesē. Pēc tam kārto uz pīrāga apcepto bekonu un beigās visu pārlej ar olas un krējuma maisījumu. Tagad pīrāgs vēl kādu pusstundu jācep vidējā temperatūrā, kamēr tas kļūst brūns. Pietiekami sātīgs un ļoti gards.

Nu ko, būs jāpamēģina uzburt.

Ēriks: Iemalkojot šo vīnu sajutos kādā vecā mājā, kurai visticamāk ir gados vecs saimnieks. Tamborētas sedziņas, vecas fotogrāfijas, vecas mēbeles. Pie sienas pendeļpulkstenis. Laiks rit, bet nekas nemainās. Pilnam priekšstatam vajadzētu iemēģināt vēl kādus Pinot Noir vīnus.

Pēdējais baltais desertvīns, kā jau vakara noslēgumu akcentējošā nots, nāk no Mosel/Saar/Ruwer reģiona - Margarethenhof Weingut Weber Riesling Auslese 2005 - Qualitätswein mit Prädikat. Aromātisks vīns ar eksotisko augļu aromātu (greipfrūts, ābols, persiks, aprikoze, mango vai cidonija). Rieslinga vīnogas – īpaši Mozeles reģiona specialitāte.

Iinuu: Zaļganzila, slaida pudele, atgādina saulē piebriedušu pilnasinīgu vīnogulāja lapu. Klubiņā runāja, ka varot sajust petrolejai līdzīgu smaržu. Es nekā tāda nejutu. Desertā – franču siers ar zilo puvumu. Tieši šī vīna un siera kombinācija vienkārši ideāla, katrs pats pa sevi atsevišķi ņemot īsti ne manā gaumē. Paradoksāli, vai ne?

Ēriks:
Lai arī deserta vīns ar patīkami salkanu garšu, jāteic, ka neradās nekādas asociācijas. Kaut kur sajutās rabarberu skābuma piegaršā, bet nekāda vizuāla aina neuzbūrās. Iespējams, ka izdzerot visu pudeli salkanums varētu izrādīties šķebinošs. Netipiski liela garšas atšķirība starp vīniskumu un salkanumu. Acīmredzot odziņas ievāktas vēlīnā rudenī. Un te nu radās izaicinājums iemēģināt ice vine, kam garšas diference varētu būt vēl lielāka.

Izmantotie materiāli:
http://www.hanzasvinagalerija.lv
http://www.kurzemes-vards.lv/?doc=31239