Iepazīstam ziemeļu Venēciju - Amsterdamu

Pārvietošanās un dzīvošana Nīderlandē

Lidojām no Rīgas uz Eindhovenu ar Wizz Air un tad ar vilcienu devāmies uz Amsterdamu. Tā sanāca lētāk, nekā rezervēt lidmašīnas biļetes pa tiešo uz Amsterdamu. Visu veidu sabiedriskajam transportam lielisks risinājums ir OV-Chipkaart, kuru var iegādāties un vēlāk to papildināt Einhovenas dzelzceļa informācijas centrā vai speciālajos dzelteni zilajos automātos. (Lidostā tādu iespēju neatradām.) Tā derīga braucieniem pa visu valsti. Īpatnība tāda, ka iekāpjot transportā ir jāiečekojas, bet izkāpjot, nav jāaizmirst izčekoties.

Lai iegādātos OV-Chipkaart, jāsamaksā 7,50 eiro, bet papildināt to var ar kredītkarti automātā par dažādām summām. Iečekojoties pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pierezervēti 4 eiro, bet starppilsētu 18 eiro. Tātad jārēķinās, lai šāda summa jums būtu kartē. Braukājot ar OV-Chipkaart ir iespēja no katra brauciena ietaupīt 1 eiro. Pārvietojoties starp pilsētām un pa Amsterdamu, kopumā sanāca iztērēt 90 eiro katram, neskatoties uz to, ka kājām arī nogājām diezgan lielus gaisa gabalus.

Amsterdamā plānojām palikt četras naktis, tāpēc cītīgi izskatījām gan booking.com piedāvājumus, gan airbnb.com. Izšķīrāmies par otru variantu. Bija jāpapūlas sameklēt daudz maz sakarīgu un vizuāli pievilcīgu variantu, kas paredz privāto telpu un nav pārāk tālu no centra. Galu galā mums paveicās un mēs dabūjām par 63 eiro par nakti vienam cilvēkam jauku private room (kopā sanāca 504 eiro). Rezervējām jau pēc Jāņiem uz augusta vidu, jo piedāvājums saruka ar katru dienu un dzīvokļu īpašnieki mēdza arī atteikt.

Ņemot vērā, ka esam kāri uz dažādu izstāžu, ekspozīciju un dārzu apmeklējumiem, pirmajā dienā ierodoties Amsterdamā iegādājāmies arī pilsētas karti I amsterdam city card 72 studām. Tā paredzēja brīvu ieeju lielākajā daļā nozīmīgu pilsētas muzeju, zoodārzā, botāniskajā dārzā, kā arī iekļāva vienu kanāla kruīzu un bezlimita sabiedriskā transporta izmantošanu. Vienas šādas kartes izmaksas vienam cilvēkam – 77 eiro. Vēlāk, parēķinot izmaksas ar un bez kartes, sapratām, ka esam ietaupījuši pat 50%.

Atšķirībā no Latvijas tūrisma centriem, Amsterdamā pilsētas kartes tur jāpērk par naudiņām. I amsterdam city card īpašniekiem tā iet komplektā ar grāmatiņu, kur norādītas visas iespējamās kartes priekšrocības un atlaides. Orientēties pilsētā un attālumos palīdzēja Google Maps un 9292.nl aplikācija telefonā.

Amsterdamas siera muzejs

Praktiski veikals ar ekspozīciju par siera gatavošanas vēsturi. Šāds koncepts ļoti izplatīts Nīderlandē – apskaties, iepazīsti un iepērcies. Visbiežāk ekspozīcija vai meistarklases pieejamas bez maksas, bet veikala gardumiem vai skaistumiem neviena tūrista sirds nevar mierīgi paiet garām, kaut ko jau paņem.

Pirmajā stāvā desmitiem dažādu šķirņu sieru, dažādās krāsās – dzelteni, oranži, zaļi, sarkanīgi un pat zilgani (ar lavandām). Visus varēja nogaršot ar vai bez ievārījumiem vai pesto. Pagrabstāvā ekspozīcija un foto automāts, kur var nofotografēties uz sieru un vējdzirnavu fona un bildi nosūtīt sev uz e-pastu.

Noteikti iesaku iegriezties kaut vai dēļ iespējas izdegustēt daudzos sierus pēc sirds patikas.

Amsterdamas tulpju muzejs

Uz tās pašas ielas, kur siera muzejs, un ar tādu pašu konceptu. Vienīgi ekspozīcijā ir ieejas maksa – 5 eiro. Ja vien neesat aizrautīgs tulpju fans, manuprāt, nav īsti atsevišķas apmeklēšanas vērts. Trīs istabiņas pagrabstāvā ar attēliem un video par tulpju ceļu no D Āzijas un arābu zemēm uz Eiropu.

Tulpīšu sīpolus gan var tur iepirkt piemājas dārzam, terasei vai balkonam. Bumbuļi safasēti pa 10 gabali papīra maisiņos. Klāt tiek pievienota bildīte, kādi izskatās ziedi un iedota stādīšanas instrukcija.

Tāpat te daudz un dažādu suvenīru ar tulpju rakstiem.

Brauciens ar kuģīti pa kanālu

Tūristu grupu braucienus (pieejami arī individuālie izbraucieni ar īpašām laiviņām) pilsētā nodrošina četras kompānijas. Brauciena ilgums ir 1,5 stundas un iespējams iekāpt vairākās pieturas vietās (jāskatās kartē). Viena brauciena maksa vienam cilvēkam – 17 eiro vai izmantojiet I amsterdam city card, kur tas iekļauts cenā.

Iesaku izmantot katrā pilsētā, kur ir pieejami kanāli. Vismaz līdz šim nekad neesam vīlušies, ieskaitot braucienu pa dienvidu Venēciju pirms daudziem gadiem. Pirmkārt, iespēja atpūtināt kājas un reizē apskatīt pilsētu, otrkārt, rodas pārskatāmība un labāka orientēšanās iepriekš tik svešajā pilsētā.

Amsterdamā braukāt pa kanāliem bija divtik interesanti, jo tajos ir ļoti daudz māju uz ūdens. Varēja ziņkārīgi ielūkoties logos, terasēs, kas bagātīgi izlikti ar mazākiem un lielākiem puķu podiņiem. Turklāt patiesu izbrīnu radīja automašīnu parkošanās šauro ieliņu malā, dažus centimetrus no ūdens tilpnes malas. Daudzās saslieto velosipēdu novietnes.

Garām papeldēja laiva, kura veda paprāvu kravu no kanāliem izķeksēto velosipēdu, gan pamatīgi aprūsējuši, gan gana svaigu. Amsterdamieši joko, ka kanāli pilsētā sastāv no viena metra ūdens, viena metra dažādu drazu un viena metra velosipēdu.

Amsterdama – mūsdienu Bābele, kur visi saprotas

Daudzo kanālu un veloceliņu izvagota Amsterdama apvieno sevī 173 nacionalitāšu iedzīvotājus un daudzos tūristu barus, kas plūst no pasaules malu malām. Uz ielām sastopami visu rasu pārstāvji, dzirdamas daudz dažādas atpazīstamas un neatpazīstamas valodas. Gājēji tērpti šortos, džinsos, sari, hidžabos, kipās un kā vēl tik ne. Pilsēta lepojas ar savu liberālismu un atvērtību pret visu reliģiju, pārliecību un orientāciju cilvēkiem.

Ik pa laikam var redzēt pie ēku fasādēm plīvojošus varavīksnes krāsu karogus un pazibam legālo narkotiku Coffeeshop izkārtnes. Tāpat ir arī daudzie veikaliņi ar krāšņo kaņepju lapu suvenīriem un space cake, par kuriem veikalnieki stāsta, ka tā ir tikai māžošanās, nevis īstā manta.

Coffeeshop-os nepiedāvā iegādāties jau gatavus kāsīšus, bet gan pirkt zālītes pa gramiem un pašiem uztīt, ko, pēc idejas māk darīt, tikai lietpratēji. Zālītes cena par gramu svārstās no 5 – 8 eiro jeb viens kāsītis. Tūristiem laipni tiek piedāvātas jau satītās gatavās cigas ar tabaku un ar ļoti minimālu zālītes piedevu.

Sarkano lukturu kvartāla iezīme, daudz skaļu tūristu un rozā zilonīši izkārtnēs (lai arī ko tas nozīmētu). Tur arī daudz dažādu ēstuvju un dzertuvju. Tāpat slavenās Nīderlandes vafeles, kuras labāk tur neiegādājieties, jo cenas par vienu ir 4-5 eiro, citur vismaz uz pusi mazāk un kvalitāte arī baudāmāka.

Hortus botāniskais dārzs

Viens no vecākajiem botāniskajiem dārziem pasaulē. Ieejas maksa vienam – 9 eiro, bet ir tā vērts. Ļoti patika tropu māja ar gaisa tiltiņu un plašo augu pasauli. Vienā no oranžērijām izteikti karsts un mitrs gaiss, kur var izložņāt starp liānām pa mazām zemes takām. Blakus atkal tuksneša imitācija ar daudziem un dažādiem kaktusiem – durstīgiem, ziedošiem, pufus un fallus atgādinošiem.

Īpašs pārsteigums siltumnīca ar lidojošiem krāsainu taureņu pulkiem, kuri sēdās uz augu lapām, ziediem un apmeklētāju pleciem. Skaists dīķis ar lielām baltām ūdensrozēm.

Artis zooloģiskais dārzs

Neslēpšu, galvenais dārza apmeklēšanas iemesls, protams, mūsu mīļdzīvnieciņi jeb lepnputni, kuri nelido – pingvīni. Atraktīvie putniņi nelika par sevi vilties. Trāpījām tieši pingvīnu maltītes laikā, tāpēc klātesošie nīderlandiešu valodā varēja noklausīties arī stāstījumu.

Citādi plašs un iekopts dārzs ar atpūtas oāzēm un bērnu atrakciju laukumiem. Ja patīk dzīvnieku pasaule, vērts apmeklēt. Ieejas biļete vienam pieaugušajam – 21,50 eiro.

Van Goga muzejs

Uz to devāmies trešās dienas agrā rītā, un tas bija labi, ka papūlējāmies piecelties agrāk, neskatoties uz atvaļinājuma laiskumu. Jo jau 10:00 pie muzeja ieejas bija sastājusies paprāva rinda. Situāciju uzlaboja arī iegādātā I amsterdam city card. Blakus esošajā muzejā Rijksmuseum biļetes jau bija izpirktas līdz pat vakaram. Tamdēļ muzeja priekšā sanāca tikai nofotografēties pie balti sarkanajiem Amsterdamas lielburtiem, ap kuriem no rīta līdz vēlam vakaram spieto tūristu bari.

Ieeja muzejā – 17 eiro. Laimīgie tikušie iekšā fotografē selfijus ar biļetēm un lielās draugiem videočatā, es palielījos Swarm-ā. Muzejs četros stāvos iepazīstina ar mākslinieka dzīvi un radītājiem darbiem. Katrs stāvs veltīts kādam Van Goga dzīves un daiļrades posmam. Pēdējā stāva gleznas visvangosiskākās – tur dzeltenās saules puķes, Gogēna krēsls, nogrieztās auss ļipiņas stāsts. Nenoturējos, nopirku saulespuķu gleznas reprodukciju uz kanvas par 50 eiro. Tā smaržo pēc eļļas krāsas. Uzjundīja atmiņā laikus, kad vēl pati gleznoju.

Ak jā, muzejā fotografēt ir aizliegts.

Stedelijk jeb modernās mākslas muzejs

Ieiešana brīva, nekādu rindu, biļete – 15 eiro. Jābūt gataviem atvērt prātus un sirdis un atteikties no jebkādas kritikas. Pirmā stāva ekspozīcija likās pablāva, bet tālāk tiešām interesantas izstādes. Piemēram, Edvarda Krasiniski 20.gs. 60.-70.gadu poļu avangarda darbi, D Āfrikas fotogrāfes Zaneles Muholi darbi – melnādainu cilvēku skaisti veidoti foto portreti (bez vainas vainīgie), atklājums – jauna vācu gleznotāja Jana Euler (“After Supper” 2017 lielformāta kanva, “Whitney” 2013 u.c. darbi).

Pirmajā stāvā plašs mākslas grāmatu veikals un dažādi dizaina priekšmeti. Kā redz, atradām arī augļu mizojamo nazīti, kurš saliekts veido pingvīna formu.

Nemo zinātnes muzejs

No attāluma atgādina grimstošu kuģi. Uz slīpā jumta plaša terase ar izvietotiem vēja un ūdens objektiem, soliņiem un galdiņiem. Ieejas maksa – 16,50 eiro. Praktiski domāts tikai un vienīgi ģimenēm ar bērniem, pieaugušajiem te maz ko darīt. Turklāt visa informācija tikai nīderlandiešu valodā, demonstrācijās vēl papildus skaidro angliski. Tādā ziņā Tartu Ahhaa centrs ir galvas tiesu pārāks. Drīzāk nepatika nekā patika lielās burzmas un skaļuma dēļ. Vilšanos atsvēra lieliskais skats no jumta terases.

Kur paēst Amsterdamā?

Jebkur, kur paskaties, kartupeļu salmiņi, vafeles, ābolu pīrāgs un rīvmaizē panētas zivis ir ēdināšanas vietu topā. Iepazīstināšu ar dažām vietiņām, kuras ir pieminēšanas vērtas un visas atrodamas Google Maps pēc nosaukumiem.

Restorāns pie zoodārza De Plantage - smalks, ar īpašu interjeru, liela kopējā zāle ar augstiem griestiem un oranžērijas tipa logiem. Nez kāpēc asociatīvi atmiņās atsauca Hāpsalas koncertzāli, bet daudz plašākā izpildījumā. Porcijas nelielas, restorāniskas. Vieta drīzāk interjera un kādas vīna glāzes baudīšanai, nevis sātīgai maltītei. Diezgan daudz vietējo apmeklētāju, neskatoties uz to, ka atrodas blakus tūrisma objektam. Maltīte ar vīna un alus glāzi – 35,75 eiro.

Britu pabs Small Talk netālu no modernās mākslas muzeja. Milzīgas porcijas ar ierastajiem frī kartupeļiem, zaļumiem, gaļu vai zivju iesmiņiem. Bada tārpiņš tika nomērdēts uz ilgu laiku. Vecmodīgs krogus interjers, mazu telpiņu labirints divos stāvos. Pa logu skats uz tramvaju, velosipēdistu un mašīnu pārpludināto ielu. Pusdienas diviem – 33,80 eiro.

Grand Cafe Heineken Hoek populāro komerciālo nīderlandiešu alu baudīšanas vieta, kā arī vieta kur ieturēt sātīgu maltīti. Man palaimējās pasūtīt karsto šokolādi, kuru pasniedz krūzītē ar trauciņu, uz kura paceļas tikko uzputota putukrējuma kalns – ņamma.

Samērā mazs zivju restorāniņš De Gouden Hoek centram pieguļošā rajoniņā - Fish & Chips ēstuve, respektīvi svaiga zivtiņa panējumā un kartupeļu skaidiņas ar franču majonēzi. Uz katra galda paprāva karafe ar ūdeni. Ēdienreizes beigās pie rēķina pasniedz divas baltas mentola tabletītes. Vakariņas diviem – 27,80 eiro.

Der zināt

- Uz ielām prioritātes Amsterdamā un citās Nīderlandes pilsētās sadalās sekojoši - vispirms velosipēdisti, tad auto un sabiedriskais transports, pēc tam gājēji.

- Rēķinieties, ja ejat iepirkties uz supermārketu, līdzi jābūt arī skaidrai naudai, jo kredītkartes dažos no tiem nepieņem.

- Sabiedriskā transporta pieturās izvietoti ļoti ērti elektroniskie tabloīdi, kas reālā laikā rāda pienākšanas laiku. Ja kavējas, minūtes pārskaitļojas. Savukārt, ja autobuss samērā pilns ar pasažieriem, tas nepiestās turpmākajās pieturās, jums nāksies gaidīt nākamo.

- Nīderlandieši ļoti atsaucīgi un runātīgi, gatavi piepalīdzēt, skaidrot, stāstīt. Nekautrējieties jautāt virzienu vai konkrēto objektu uz ielas vai sabiedriskajā transportā.