Ko der redzēt, nobaudīt, izmēģināt Ogres novadā

Ogres vēstures un mākslas muzejs

(Brīvības iela 15, Ogre)

Tā kā neviens neorientējāmies pilsētā, sākām ar pārbaudītām vērtībām – pilsētas centru un tajā atrodamajiem apskates objektiem. Mums par patīkamu pārsteigumu ieeja un pastāvīgās ekspozīcijas apskate muzejā ir bez maksas. Turpat arī paņemama bezmaksas tūrisma karte ar tajā atzīmētajām ievērības cienīgām vietām. Gides pakalpojumi četriem cilvēkiem izmaksāja četrus eiro.

Izrādās ekskursija bija jāpiesaka, bet pēc zvana (visticamāk uz blakus esošo ēku – kultūras centru) gide nekavējoties ieradās. Mums pievienojās vēl viena ģimenīte, nu jau bija astoņu klausītāju pulks.

Stāstītāja nenoliedzami atraktīva un harizmātiska. Visas vēsturiskās ainiņas stundas laikā iznira kā dzīvas un paslīdēja acu priekšā. Sāka ar senu leģendu par to, kāpēc Ogri var dēvēt par veco Rīgu. Smilšu kalni cēlās un grima, beigu beigās – visapkārt smilšu kalni pati Rīga ūdenī. Senais Ķenča pilskalns, kur atrastas daudzas senlietas no 8.gs. Apmetnes un kuru padomju laikos gandrīz pilnīgi noraka, jo komunisma cēlājiem vajadzēja granti.

Ogres nosaukuma rašanās no stāsta par skaistu latviešu meiteni Martu, kura beigu beigās kļuva par Krievijas valdnieci Katrīnu I un kurai garšoja zuši – kr. угри – ugri – ogri. Kuriozs ar Ļeņina galvas nozīmīti ar pilsētas uzrakstu, kas apskatāma ekspozīcijā, kad ārzemnieki sasaistījuši angļu Ogre – cilvēkēdājs - vārdu ar attēlojumu.

Pilsētas likteni viennozīmīgi noteica kvantitatīvā izaugsme, kas notika padomju gados, kad te uzbūvēja lielo tekstila rūpnīcu. Ja 1939.gadā Ogrē dzīvoja vien 2 tūkstoši vietējo iedzīvotāju, tad jau 70.gados te uz dzīvi apmetās 27 tūkstoši, galvenokārt iebraucēji no brālīgajām padomju republikām un galvenokārt sievietes – rūpnīcas strādnieces, audējas, tehnoloģes.

Šermuļi noskrien pār kauliem kā šādas masas var pārpludināt un mainīt visu – gan sadzīvi, gan valodu, gan kultūru. Taču atgriežamies latviešiem tīkamos laikos – pagājušā gadsimta 30.gados, kad Ogre bija kūrortpilsēta ar gaisa un ūdens pelžu vietām; ar priedēm, kuras joprojām slienas pilsētas ģerbonī un kuras dāvāja veselību tā laika atpūtnieku bariem, kuri plūda no Rīgas.

Apskatām tā laika viendaļīgos peldkostīmus bez elastāna un ar stariņām, senas fotogrāfijas ar peldēm Ogres upē, iekārtotas kūrortnieku istabas, virtuves piederumus un šūdinātas štātes, paklausāmies plati, ielūkojamies tā laika bodē un pasta stacijā, pielaikojam cepures un fotografējamies. Mirklis citā gadsimtā.

Kubas mākslinieces Ligias Casabellas gleznu izstāde

Turpat muzeja telpās vienā mazā istabā pretēji latviskajai pieticībai, ieturētībai un neuzbāzībai valda krāsu kokteilis, spilgtums, ritmiskums – personālizstāde “Tropu krāsas maģija”. Māksliniece nākusi no Kubas Trinidadas pilsētas, taču kopš 2014.gada apmetusies uz dzīvi tepat Latvijā.

M.Pūres beķereja

Paturpinot pagājušā gadsimta sākuma noskaņu, iegriezāmies netālu esošajā kafejnīcā - M.Pūres beķereja, kur gan interjers, gan mūzika tika vēl apliecināja šķietamo ceļojumu laikā. Masīvi koka galdi, sofas, krēsli, senatnīga lustra, porcelāna figūriņas, kumode, pulkstenis ar pendeli – viss kā nākas. Turklāt gardas mājas kūkas, kanēļmaizītes un karstā šokolāde. Der iegriezties!

Tehnika no pagātnes

(Druvas iela 8, Ogre)

Tālāk devāmies uz Pārogri, kur tāda paša nosaukuma tirdzniecības centra tuvumā atrodas no ārēja paskata necils autoserviss. Par seno braucamo privātā muzeja esamību te nekas neliecina. Iztaujājot turpat sastaptos cilvēkus, sapratām, ka patiesība ir tur ārā – iekšpagalmā. Mūs sagaidīja muzeja dibinātājs un kolekcijas veidotājs Jānis Buka (arī fotogrāfijā).

Viņš izvadāja mūs pa angāriem, kur viena pie otras rindojās – žiguļi, moskviči, volgas, inostrankas, mopēdi un kas tik vien ne. Dažādu gadu, krāsojumu, komplektācijas. Ne mazāk interesants bija arī otrais stāvs, kur sakolekcionētas lietas no padomju cilvēka bērnības – bērnu riteņi, automašīnas, gāzētā ūdens automāti, vimpeļi, nozīmītes e.tml. Atradu pat savu pirmo automašīnu – metāla gaiši zilo ar oranžo sēdeklīti kājminamiem pedāļiem un lukturiem. Izrādās, tajos laikos gana padārga manta bērnam - no 25 līdz 40 rubuļi, atkarībā no mašīnītes modeļa.

Ieeja muzejā par ziedojumiem. Vēlams iepriekš pieteikties - 29238787

Loka šaušana

(Ogres novada Lauberes pagastā)

Pēc gandrīz stundas ilgas maldīšanās, pateicoties navigatoram, kurā ievadījām internetā atrodamās koordinātes – 56.788333, 25.077 – beidzot pa grants ceļiem nonācām paredzētajā vietā - meža ielokā, kur iepriekš bija rezervēts loku šaušanas pasākums.

Ekspektāciju nekādu lielo nebija, taču galu galā tas viss izvērtās par gana aizraujošu pasākumu, pateicoties instruktoram Pēterim Gribulim (arī fotogrāfijās). Viņš ļoti pacietīgi un soli pa solim izstāstīja par trim loku veidiem, šaušanas tehnikām un drošības pasākumiem.

Sākām ar vēsturisko loku. Apsējām roku aizsargus, apmaucām pirkstiņcimdu labajā rokā un mācījāmies pareizi nostāties ar kreiso plecu pret mērķi, atvilkt stiegru līdz vaigam un tēmēt, atbilstoši uz tās novietotai metāla bumbiņai. Loks gana ērts, viegls turēšanā un stiegras atvilkšana gana viegla.

Otrs bija olimpiskais loks, kurš parasti tiek komplektēts pa detaļām un pielāgots individuāli katram šāvējam. Gana pasmags, tā turēšana kreisajā izstieptajā rokā bija jāpieliek pūles, jo lokam bija piestiprināts paliels un pasmags stabilizators. Šaušana notika ar alumīnija un karbona burtām, kuras ļoti vieglas un pat izskatījās gana trauslas. Mērķēšana nu jau caur tēmekli, bet nevis uz aci.

Trešais – mednieku loks, šaušanas ziņā daudz precīzāks un ar spēcīgāku bultas triecienu mērķī (pagrūti izvilkt). Īpatnība, ka stiegras atvilkšanā sākumā ļoti grūta netrenētam cilvēkam, taču vēlāk paliek ļoti viegla. Loks domāts ilgai nogaidīšanai un ilgai tēmēšanai, bultas palaišana nevis ar roku, bet ar piestiprināto mehānismu. Ja tas spēks vēl būtu rokās, tad šis loks man subjektīvi likās visinteresantākais.

Tiešām interesanta nodarbe, vairāk var uzzināt vai pieteikties sporta kluba Amazones mājas lapā – www.amazones.lv/klubs/filiale-laubere Šāds prieks diviem cilvēkiem izmaksā ap 30 eiro.