AMAYA

Amaya - tulkojumā no japāņu nozīmējot „nakts lietus”. Tāda vienmuļa, vāra, bet šķiet nekad nebeidzama lietus tēma caurvij visu filmu. Honkonga it kā mūždien miglā un nomākušās debess pelēcībā tīta.

Šovakar noskatījāmies, un nu iesaku arī tev. Filmas „Amaya”, skatīšanās laikā sajūtas var nosacīti iedalīt trijās daļās: sākumā ārkārtīgi reālistisks vides un cilvēku attiecību attēlojums, sižeta un personāžu ieskicējums; tad austrumu kultūrai raksturīgas smalkas gandrīz netveramas, bet simboliskas detaļas – lietus aiz loga, kas atspoguļojas Amayas sejā līdzīgi nerimstošām asarām, pulksteņa tikšķis, kas bezkaislīgi tik skaita uz priekšu cilvēka dzīves mirkļus, vēja dzirnaviņas, kuras šoreiz iekustina ventilators, nevis kalnu brīvais vējš u.tml.; visbeidzot emocijas un jūtas- smeldzīga nolemtības sajūta, skumjas, gandarījums, sāpes un mīlestība.

Filma, kas neskatoties uz vairākām amizantām un humora pilnām epizodēm, neatstāj izklaidējoša kino iespaidu, bet gan liek aizdomāties, saskatīt sevi un līdzcilvēkus filmas varoņos. Pat paliek bail, cik daudz var dzīvē nozīmēt pat šķiet visnenozīmīgākā IZVĒLE, piemēram, starp zvanu masāžas servisa pasūtīšanai viesnīcas numuriņā, vai zvanu, lai pieteiktos apgūt pašam masāžas kursus. Izvēle izrunāt skaļi vai noklusēt; izvēle pielāgoties vai pastāvēt uz sava; izvēle palikt vai aizbraukt un tā neskaitāmi daudz izvēļu ik uz soļa. Kura ir pareizā, kura ir liktenīgā, bet kura ne pie kā nenoved?

Un , cik sāpīgi un visas dzīves garumā kā smagums krūtīs nēsājamie ir laikus NEPATEIKTIE VĀRDI. Vai nu tie būtu „Paliec!”, „Es aizeju”, „Es tevi mīlu”, „Es tev piedodu”, „Piedod man”, vienalga, piepildītās attiecībās tie ārkārtīgi svarīgi, lai arī kādā valodā kurš nu runātu.

Vairāk par filmu un tās veidotājiem - http://www.facebook.com/amaya.filma