Dokumetālā filma „Samsara” (2011)
Sākumā krāšņa, krāsu un formu pārpilna, ar tuksnešu plašumiem un kalnu varenību elpu aizraujoša. Dzīvības un kustības pilna. Tīra un sakrāla. Tad pēkšņi skaudra, tieša, nāves seju, nabadzību un pagrimumu rādoša. Kā budistu mūku veidota grezna mandala un kā putekļi.
Sākumā krāšņa, krāsu un formu pārpilna, ar tuksnešu plašumiem un kalnu varenību elpu aizraujoša. Dzīvības un kustības pilna. Tīra un sakrāla. Tad pēkšņi skaudra, tieša, nāves seju, nabadzību un pagrimumu rādoša. Kā budistu mūku veidota grezna mandala un kā putekļi.
Filma, kas priecē acis un kas nodarbina prātu, kas sajūsmina un kas sāp, kas liek aizdomāties par cilvēka dzīves jēgu. Viss ir pārejošs, katra detaļa, katrs sīkums ir svarīgs, bet tajā pašā laikā nesvarīgs. Cilvēks kā krāsains puteklis, kas ir nozīmīga pasaules mandalas sastāvdaļa. Bet tikai puteklis un nekas vairāk.
Cilvēka individualitāte, ego izplēn, kad nonāk līdz visprimitīvākajam jautājumam – izdzīvošanai. Līdzīgi mandalai, kāds puteklis ir tās centrā, kāds pašā malā, kāds debesskrāpī Abu Dabi, kāds Indijas graustu rajonā, kas izaudzis blakus izgāztuvei. Viss un visi koncentrējas ap centru – ap Sv.Pētera pīšļiem Vatikānā, ap Meku, ap Raudu sienu u.tml. Bet atliek uzpūst pavisam nelielai vēja plūsmai un viss centrējums pārvēršas putekļos. Pelni pie pelniem, pīšļi pie pīšļiem, putekļi pie putekļiem.
Dokumentālā filma „Samsara” tika uzņemta piecus gadus, 25 pasaules valstīs un piecos kontinentos. Tā aptver visas reliģijas, dabas brīnumus, grandiozākās pasaules celtnes un svētvietas. Filmas garums 102 minūtes. Saturīgi pavadīts laiks pie televizora ekrāna.
Sii ir loti laba. Un kam patik sada veida filmas, silti iesaku vel 2 si pasa rezisora filmas: Baraka un Chronos. Visas atrodamas YouTube, pilna garumaa un par velti.