Hārlema – Ziemeļholandes galvaspilsēta
Izteikta Nīderlandes snobu un bagātu cilvēku pilsēta, viena no dārgākajām dzīves ziņā visā valstī. Toties ļoti sakopta, rimta, pilsēta – dzīves baudīšanai ar neskaitāmiem veikaliem, kafejnīcām un mākslas saloniem.
Otra apmešanās vieta Nīderlandē uz četrām naktīm bija Hārlema. Tā ir sena pilsēta aptuveni 20 km no Amsterdamas uz rietumiem. Nokļuvām tur ar 80.autobusu (3.69 eiro OV-chipkaart biļete vienam pasažierim). Atkal izmantojām airbnb.com iespējas (340.94 eiro par nakšņošanu + papildus par brokastīm, pilsētas nodoklis un velosipēda īre) un apmetāmies jaukā trīsstāvīgā nama bēniņistabā. Tas bija tradicionāls tumši sarkanu ķieģeļu fasādes nams pašā kanāla malā ar mazu apzaļumotu iekšpagalmu.
Saimniece rotkale un pieredzējusi airbnb.com izīrētāja. Ļoti runātīga un atvērta. Stāstīja, ka savulaik dzīvojusi gan Dienvidamerikā, gan Marokā, gan Francijā, bet tagad te, un visa pasaule brauc pie viņas ciemos. Blakus istabiņā mūsu tur būšanas laikā mitinājās pāris no Vācijas, kas uz Hārlemu atbraukuši atvaļinājumā ar savu automašīnu. Pilsētā un pludmalē, uz kuru devāmies vienā no nākamajām dienām, tieši bija ļoti daudz tūristu no Vācijas. Tā grūti iztēloties, bet pēc būtības, vāciešiem uz Nīderlandi aizbraukt, tāpat kā mums uz Lietuvu. Kaimiņvalstis.
Kopīgi brokastojām un vakarā baudījām glāzi vīna terasē, apspriežot visu trīs valstu stereotipus vienai par otru. Latviju, kā jau varēja iedomāties, asociēja ar Krieviju un latviešu valodu ar krievu valodu, bet nemaz ar vāciešiem un Vāciju. Tad nu varējām izpaustiem, ilgi un dikti skaidrojot vēsturi, ka slāvi un baltieši nav viens un tas pats. Cik vēlāk nopratām, latviešu tūristi kā tādi ir rets notikums. Sastapām izbrīnītus skatus gan Hārlemas, gan citos informācijas centros, kad uz jautājumu, no kurienes esam ieradušies, lepni spļāvām ārā: “From Latvia”.
Nu labi, Rīgu vēl bija dzirdējuši. Bet tad sekoja jautājums, kāpēc pie mums valstī ir tikai viena pilsēta, kaut arī pēc būtības Latvija (64 589 km²) platības ziņā ir lielāka par Nīderlandi (41 543 km²). Bijām uz pauzes, jo uz R Eiropu tieši ar tādu iekšēju sajūtu braucām - “mēs te no mazas valstiņas pie Baltijas jūŗas, ziniet”.
Pa Hārlemas vecpilsētu, kas ir gana kompakta un viegli izstaigājama vienā dienā, varēja klīst stundām ilgi. Ļoti gleznas vecas mājas, šauras gājēju ieliņas, kas no vienas vietas nokrāmētas ar lielākiem un mazākiem puķu podiem. Pēc nama saimnieces nostāstiem – Hārlema ir izteikta Nīderlandes snobu un bagātu cilvēku pilsēta, viena no dārgākajām dzīves ziņā visā valstī. Toties ļoti sakopta, rimta, pilsēta – dzīves baudīšanai ar neskaitāmiem veikaliem, kafejnīcām un mākslas saloniem.
Interesanta vieta alus mīļiem ir Jopen Kerk – krogs, kurš izvietots divos stāvos vecos baznīcas mūros ar torni un vitrāžām logos. Tur var nobaudīt daudz un dažādas dzīvā alus šķirnes. Piemēram, tika atzīts par ļoti gardu esam Jopen Malle Babbe (0,5 l – 8.60 eiro) un Jopen Mooie Nel IPA (0,5 l – 9.20 eiro) - konsistence biezāka nekā ierasti nepudelētām ipām, dzintarbrūna piesātināta krāsa, garšā jūtama piesātināta zālīšu garša. Varētu pat teikt - Jāgermaister vieglais, alus variants. Krogā atmosfēra ļoti jauka, neagresīva, relaksēta, patīkami baudīt vakaru arī alus nedzērējai, t.i., man kopā ar Appeltaart (4.30 eiro) un gardu krūzi tējas.
Interesanti, ka tieši blakus ir izvietojies vēl viens restorāns-krogs ar loft tipa interjeru De Beren (lācīšu krogs). Tur var labi ieturēties, piemēram, pasūtot ribiņu kalnu, vai arī to pašu tradicionālo Appelgebak met slagroom (ābolu pīrāgs ar putukrējumu - 4.25 eiro). Apkalpotāji gados jauni, visticamāk skolēni vai pirmo kursu studenti, pamatīgi jaucas pasūtījumos un čekos. Nācās divreiz lūgt veikt labojumu.
Interesanta koncepta restorāns pašā kanāla malā OmePietje, kur pamatdoma ir dalīties ar ēdienu. Tiek pasūtīti vairāki ēdieni un tad “šēroti” starp diviem vai vairākiem ēdājiem. Tur nodevāmies kulinārajām izvirtībām, svinot pēdējo vakaru Hārlemā un nobaudot Pekinas pīles gabaliņus plānos plāceņos, nūdeles ar jūras produktiem, ceptu zivi (vakariņas diviem 44 eiro). Pāris namus tālāk, izrādās ir slavenā pelēna restorāns, kuru nebijām iepriekš pamanījuši – Ratatouille.
Hārlemas vecpilsētas sirdī laukums ar baznīcu, kurai piebūvētas daudz un dažādas bodītes un vafeļu kafejnīcas (kas netipiski svētnamam). Grote kerk St Bavo 14.gs. celtne, šobrīd protestantu baznīca ar vērienīgu arhitektūru un ievērojamām 30m augstām ērģelēm ar 5068 stabulēm. Uz tām 1766.gadā 10 gadu vecumā spēlēja Mocarts, vēlāk arī Hendels, Mendelsons. Mums palaimējās gan apskatīt baznīcu (ieeja 4 eiro), gan noklausīties ērģeļu koncertu.
Baznīcā apskatāma ekspozīcija par Nīderlandes vēsturi, kas cieši saistīta ar zemes atkarošanu jūrai un lauku nosusināšanu, lai varētu nodarboties ar lauksaimniecību un zemkopību. Visa valsts caurausta kanāliem un notekgrāvjiem. Ja agrāk ūdeni pumpēja vējdzirnavas, tad tagad atsūknēšanas stacijas un inženiertehniskie risinājumi Ziemeļjūrā, kas neļauj piekrastei applūst. Turklāt tā ir zeme bez akmeņiem. Visus būvniecībai nepieciešamos ieved no ārvalstīm.
komentāri